neviens nesadala, katrs maksā pēc sava skaitītāja.

centīšos izklāstīt sakarīgi :)

māja agrāk piederēja kolhozam "9.maijs". tad izbeidzās psrs, un māja vairs nepiederēja nevienam. mājai momentā tika atslēgtas visas komunikācijas. pirms psrs sabrukuma bija pseido-centrālā apkure [katls kolhoza ēkā, kurš sildīja vēl pāris mājas], tagad vairs nav, jo kolhoza ēku ar visu katlu pārņēma jehovas liecinieki :)

privāto apsaimniekotāju tolaik nebija, bet pašvaldības uzņēmums, namu pārvalde "vecmīlgrāvis", negribēja un joprojām negrib ar mums iesaistīties, tāpēc, ka "tāpat darba pietiek" [lai gan man šķiet, ka pašvaldība nevar dot tādu atbildi].

tika noslēgts atsevišķi līgums ar rīgas ūdeni utt. to izdarīja viena mājas iedzīvotāja, kura visus šos gadus mums ir tā kā vanabī sētniece. mēs vērojam skaitītājus un maksājam viņai, viņa norēķinās ar tiešajiem piegādātājiem.

tiktāl viss būtu ok. problēma ir tajā, ka, par spīti tam, ka mūsmājā nav iespējams noraut komunālo rēķinu lielāku par 10-15 ls mēnesī, ir iedzīvotāji, kuri atļaujas nemaksāt pat tos, vai maksāt reizi 3 mēnešos, vai nopirkt jaunu mašīnu un nemaksāt pusgadu. ik pa brīdim izveidojas neliels parāds, parasti to izdodas likvidēt, piekarinot nemaksātājiem pie durvīm miroņgalvu ar sakrustotiem kauliem :) vai arī maksātāji sametas un sedz nemaksātāju daļu [kas ir tizli un tā vairs negribas darīt].

kāpņu telpu mazgā tas, kam nav slinkums. es arī esmu mazgājusi.

ne par kādu samešanos visiem kopā kaut kādiem kopīgiem izdevumiem nevar būt ne runas - ja jau pat obligātos maksājumus kavē vai nemaksā vispār. viss tas ir runāts un mēģināts.

un vēl tas, ka "brīvais statuss" ļauj daudziem uzvesties kā cūkām - piemēram, izmest atkritumus nevis miskatēs, bet turpat pagalmā utml. vai nu ieviest linča tiesu, vai tomēr sarunāt kādu apsaimniekotāju, pašvaldības vai privāto - citu izeju es neredzu.