nu, lūk, redzi, tu apvainojies, lai gan ne es gribēju tevi aizskart, ne man to vajag. lai katrs dara, kā labāk, bet es tomēr uzskatu, ka man ir tiesības tiekties pēc tādas pasaules, kura atbilst manām vēlmēm un vajadzībām, jo savādāk, ja godīgi, es tomēr jutīšos trakoti sūdīgi.

kašķa, stap citu, nav, jo pātagas man ir tikpat netīkami kā burkāni.

bet abi divi neko nedod situācijā, kurā problēma vienkārš tiek noliegta. pat ja es teiktu: klau, tu baisi klepo, neko neēd un nespēj pakustēties, kā būtu..., ja man pretī saka - kurš klepo? te neviens neklepo! viss čotka!

tāda šizofrēniska realitāte.

pret totālu noliegumu manipulācijas ir bezspēcīgas, un diemžēl te patiešām jāļauj aiziet līdz sliktākajam, jo bez spēriena no ārpuses [vai šajā gadījumā no iekšām :] acīmredzot nenotiek sapratne.

starp citu, vakar, kamēr es nikni drukāju visus šos palagus, briedis tika pie ārsta ars'ā un ir ar mieru iet arī pie ģim. ārstes pēc nedēļas atrādīties. tā kā.