viļņa nebija redzēta aptuveni divus gadus; bija piemirsies [jo sevišķi tāpēc, ka rīgas autovadītāji nu jau kādu laiku nav mani niknākie ienaidnieki], ka ciest var arī tad, ja tu šķērso gājēju pārbrauktuvi pie zaļās gaismas, ka pagriezieni tiek rādīti randomā vai netiek rādīti vispār, un milzu peļķes ir lieliskas, lai sarīkotu garāmgājējiem dušu [hostelī vienā laidā nebija karstā ūdens, tā kā moš tā izpaudās viļniešu gādīgums; moš arī tiem, kas centās ielauzties mūsu vip [muahahā] numuriņā, bija kādi labi nolūki; nākamreiz dzīvošu radisonā, atvečaju].
apkārtesošais nīgrums zaškaļivajet; nīgri cilvēki makšķerē peļķēs beņčikus; izklaides iestādē rindā runas vien par visa sūdīgumu un prompišanas nepieciešamību [ausis novīta reizes padsmit].
vecpilsētā ir ieperinājies veikals "blusiņa" [kopienai pa_leeto ir uz ko tiekties!], sevišķi iedvesmoja viņu kosmētikas stends - maz un daudzlietoti nivea krēmi, 3/4 tukšas nagu lakas pudelītes un no sieviešžurnāliem izplēstie smaržu testeri [izrādās, arī uz tiem var uzlīmēt cenas bļembu].

desindžūn gan bija ♥, un "baltos ziloņos" vēl joprojām labi baro. kas vēl. dzert negājām, spīdu šņaukt negribējām, toties apmeklējām āfrikas foto biennāli. east and west, somalia is the best, kā uzzinājām.