kā es nekļuvu par revolucionāri:

kā pamanīju pa aizsvīdušu mikriņa logu kādus piecus cilvēkus ar plakātiem [uz viena ne to kadafi, ne to če gevara, uz pārējiem vvz kas] un maķugaļņiku [saucieni par trešo pasaules karu un vēl kaut ko], tā nākamajā pieturā lecu ārā un skrēju piebiedroties, jo mesidžu īsti nepalīdzēja nolasīt ne grupas kopējais tēls, ne protesta vieta [pie francijas vēstniecības]. pārmaiņas pēc varētu paprotestēt arī pret franciju, turklāt man patiešām ir iebildumi pret viņu darbību āfrikā, svešvalodu nezināšanu, šaurpierību un ko tik vēl ne. bet kamēr attesos līdz notikuma vietai [nieka divās minūtes], visi protestētāji jau bija gabalā, sērīgi velkot plakātus pa lietu. nu, kurš tā protestē?!

kā es pirmo reizi mūžā kļuvu par latviešu valodas pūristi:

kopš kura laika sinepju sēklas pa latviski ir mustards?!

kā es atkal nekļuvu par bites klienti:

kā man viņi ir apnikuši, ja jūs zinātu! nē, es nevēlos samazināt savus 90 santīmus, ko norunāju mēnesī. nē, mani neinteresē bezmaksas sms [šorīt nosūtīju savu pirmo sms pa diviem-trīm mēnešiem ar saturu "nu, uzzīmēji krustu uz krūtīm ar ogli?"]