iebraucām mājās pēc tīrām zeķēm, lai rīt dotos uz pavisam citu pusi.
kolkas kūrorts tātad čum un mudž no visu iespējamo eiropas nostūru tūristiem, kaut kādiem gleznotājiem un vācu skautiem, un melleņu plantācijām. jā, diemžēl arī no zagļiem - dienu pirms mūsu iebraukšanas lokāla sabantuja laikā [uzstājās 12 koklētāji] tika pasirots pa vietējā kempinga teltīm, bet vēl dažas dienas ātrāk slovēņu tūristi palika bez velosipēdiem [tiesa, vietējā policija tos momentā atrada un atgrieza atpakaļ]. mēs to visu nepiedzīvojām, mēs, kā parasti :D, piedzīvojām tikai labo - vietējā pasta nodaļa atslēdza man durvis pusotru stundu pēc darba laika beigām, jo man uznāca bzdings nosūtīt vēstuli māsai. cilvēki bija skaisti un laipni. un vispār. vietējā lībiešu nodaļa diemžēl kā reiz aizdevās trīs dienu brīvdienās, un mani jautājumi palika neuzdoti. nekas, kolka mani sagaidīs arī drūmrudenī.