emigrantu un imigrantu iedvesmota, sāku domāt, kas man šeit patīk. un tādu lietu ir milzumdaudz. tātad latvijā man patīk:

1) es [lai gan es sev patiktu visur, attiecīgi, domājams, man patiktu visur]
2) zīmes! šī pasaule ir maģiska vieta. dzīvesbriedis sauc mani par rūķīti, un pirms laika es piefiksēju, ka kaķu tante sauc par rūķīti sētas rižo runci
3) tas, ka uz valdemārielas virs ieejas kādā namā kāds ir uzrakstījis "ieeja sevī"
4) tas, ka saldū ir kafejnīca "pūpēdis", bet liepājā - kafejnīca "pie labā gana". ko tur pasniedz, mani neinteresē. es neeju uz kafē, lai ēstu.

pie pragmātiskākiem apsvērumiem varētu minēt dzīves lētumu un to, ko citi dusmīgi dēvē par "biznesa etiķetes neesamību". bet ja kādreiz tas, kādu šļipsi es sienu un no kāda e-pasta rakstu, kļūs svarīgāks par to, ko un kā es daru - točna pārcelšos uz grenlandi.

un, protams, islandes un saprāta triumfālā atgriešanās!
http://klab.lv/users/kemune/354505.html