šonedēļ domāšu tikai par praktisko un pragmātisko, visu fiksi izdomāšu un tad vairs gadu par to nedomāšu.

mazliet interesē: ko varētu iesākt, piemēram, ar kaimiņu veidoto sūdu kaudzi pagalmā [visādi ledusskapji, vecie logi, trubas un nezin kas vēl]. vai varētu sarunāt kādu izvedēju un vai izvešanas apmaksu varētu sadalīt uz visiem.
no otras puses, ļoti negribas lāpīt pasauli, bet gribas, lai pasaule vienreiz ņem un salāpa sevi pati.

mazliet besī: tāds normāls priekšstats par tridcatņiku kā vecumu, kurā pienākas domāt tikai par to, kas tev pienākas, audzēt pakaļu, metaforisko un īsto, un vadīt vakarus klubā "kaļķu vārti". attiecīgi, šķiet, esmu jau sen iedraudzējusies ar visiem tiem, ar kuriem varētu iedraudzēties vismaz potenciāli.
izsmelti cilvēkresursi utt.