mans pēdējā pusgada izteikti šķīstais dzīvesveids ir pagalam sabeidzis manas attiecības ar alkoholu. iemesls un iespēja, un vēlme šo patērēt sanāk kopā ne biežāk kā reizi pusotrā mēnesī, un, ziniet, ir baigā atšķirība [un nav pat jāpieļurbājas]. ja parasti dabiski atrodos šainī-hepī stāvoklī, tad uz nākamām divām dienām pēc alko lietošanas viss krasi mainās, pesimisms izmisums panikas lēkmes un vispār kļūstu par svilpasti, kas gaidīja katastrofu. ja es nezinātu, kā jūtos ikdienā, es taču patiešām noticētu, ka dzīvoju Ļaunā pasaulē vai tml.

jāpāriet uz zāli vai vispār ne uz ko.