nē, labi, dajoš aprakstu.
muzikālā daļa:
brieži nospēlēja tā, ka labāk līdzjūtīgi paklusēšu.
forgotten sunrise bija jauki, bet ar skaņu gan norisinājās kaut kas ne īpaši jauks.
dižie stāri vnv nation divas stundas spēlēja vienu un to pašu dziesmu [un to saka cilvēks, kurš mīl tuci un spīdoši orientējas deviņdesmito superhitos]. paklausījos-uzgāju beksteidžā līdz sildītājam [klubā, tāpat kā visā igaunijā, bija bezbožna auksti un nemīlīgi]-nogāju lejā-sapratu, ka dziesmas mainās, bet nemainās-uzgāju atpakaļ. starp dziesmām viņi runāja kaut ko par to, ka "lai gan esam visi melnā, dzīvi mēs mīlam".
un vispār igaunijā visu scēnu pārstāv viens nabaga anderss, uz kura pasākumiem neviens nenāk, izņemot mēs dažreiz aizbraucam. nu, labi, pārspīlēju - bija nepieciešami 200 skatītāji, lai pasākums atmaksātos. tā kā atnāca veseli 212, ņaudiņas pietika ne tikai rēķinu nomaksai, bet arī varbūt kādai kafijai.
nemuzikālā daļa: raisīja žāvas un sen neizjustu vēlmi pieļurbāties, kas diemžēl man ir liegts medicīnisku apsvērumu dēļ. dancāt iespējas nebija; vērot, kurš piedzeras un ar ko sūcas, un kā citi par to Satraukti Sačukstas, ir jautri līdz zināmai robežai.
vienīgais jaukais moments: depešmod bārā [jā, Atkal biju spiesta apmeklēt šo iestādi] atklājām spēļu automātu, ko iespējams darbināt pārī. vispirms es izlaidu iekšas m., tad viņš atmaksāja man ar to pašu, tā kā uzvarēja draudzība.