es tūlīt beigšu spamot, es vienkārši atkal jau atcerējos ausmas tanti [to pašu, no kuras mēs īrējām mūsu pirmo dzīvokli [viņa par to nezināja, jo bija jau kādu laiku kā mirusi]].

patiesībā es nezinu, kāpēc es saucu viņu par ausmu, jo lai gan tas bija viņas dokumentētais vārds [uz šā vārda pienāca arī visi rēķini, kurus mēs godīgi nomaksājām], lielāko daļu sava mūža viņa sauca sevi par vandu [bet vai nu nejuta vajadzību lietas labā darīt ko oficiālu, vai...].
domājams, daudzi nemaz nezināja, ka vanda ir pašizdomājums.

iedzīvošanās laikā atradām viņas mantās kaudzi ar kladēm, pierakstītām ar bairona, šellija un vēl kaut kādām dzejām, pārdomām par "mīļo vīriņu" [nomira kādu laiku pirms viņas] un laikam jau tā paša vīriņa matu šķipsnu.
nezinādami, ko īsti ar to visu iesākt, sadedzinājām.