man šķiet, visa pasaule sadevās rokās, lai es arī šogad nesapotētos pret ērcēm.

viss sākās ar to, ka tieši tajā dienā, kad es beidzot biju tam nobriedusi, es nolikos ar visiem iespējamiem iekaisumiem,
tā kā tagad pote man nespīd kādu ilgāku laiku,
bet pēc tam man būs jātetovējas, kas arī ar potēšanos nav savienojams [nav taču, ne?].

bez tā, m. kategoriski no potes atsakās, un tas vairs nav interesanti. ko gan es darīšu atraitnēs? mirsim kā normāli cilvēki vienā dienā un tā.