Laikam atgriežos jaunības dinamikā:

Līdz pēdējai gaismai strādāju uz lauka, izguļos autobusā, strādāju bērnudārzā (paguvu ļoti, ļoti nokaitināties, 'audzināt' un stingri pavēlēt; izravēt sušķu puķudobi un pārstādīt pussprāgušas saldās mīlas, kuras citiem laikam neinteresē), vilcienā izlasu krasaino žuurnālīti, ēdu krišnās, apceru lietas vienatnē pie tējas, koriģēju tekstus mammas ciemā topošajai 'grāmatai' par etniski tradicionālām tēmām. Lapu pēc lapas, daudz (sabiedriskā labdarība).
Rīt līdz ar sauli uz 10 h dienestu pie bezlauku, bezrobežu bērniem, vakarā nolūkoju ballīti krogū, pa nakti solījos pabeigt 'grāmatu'. Jaunajā rītā uz muzeja tirgu, talāk uz laukiem raut pēdējos stadīšanas darbus.
Un viss, tikai ilgāk, vairāk, tālāk jaunnedēļ turpinās.

Jūtos labi.