January 25th, 2008 (10:38 pm)
Mums visiem patīk spēlēties. Tas, ka neapmierina spēles noteikumi, ir cits jautājums.
Comments
|
Posted by: bērnības cadeau (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} cadeau) Posted at: January 26th, 2008, 07:23 pm
|
|
Dzīvei ir jēga, jo es varu tik daudz ko un tik dažādos veidos izbaudīt! Bet kāda jēga no spēles, ja pat nav iespējas uzvarēt?!
Nu, tā kā ar laukumu es saprotu kaut ko citu, tad apgalvoju, ka ne vienmēr laukums ir pārskatāms. Manā izpratnē laukums ir visas iespējas, ko spēles laikā vari izmantot.
Var jau izdarīt daudz ko, bet tas bieži nav vajadzīgs. Tāpēc arī saīsināti saka, ka nedrīkst. Tas it kā ir mūsu pašu interesēs...
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 26th, 2008, 08:03 pm
|
|
Kā redzi, tad pati esi atbildējusi uz šo jautājumu - spēli var izbaudīt. Vai uzvara pār vājāku pretinieku ir ko vērta?
Svarīgi ir redzēt pēc iespējas vairāk iespēju, visas iespējas būs pārāk grūti saskatīt. Jo vairāk iespēju redzi, jo labāk pārskati laukumu.
Nedrīkst ir cilvēku izdomājums. Kā var pateikt, kas otram ir labāk vai sliktāk? Jā, bieži vien, tas varētu būt labāk, bet ne vienmēr.
Un kāds ir Tavs viedoklis par spēlēm?
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 26th, 2008, 09:14 pm
|
|
Es uzskatu, ka dzīvē mums pretī ir līdzvērtīgi pretinieki. Kāpēc spēlēt, ja nav iespēja vinnēt? Cīnīties ir interesanti, kaut vai šahā, jo ir iespēja zaudēt, bet ir iespēja arī uzvarēt...
Nu, redzi. Visas iespējas nebūs iespējams apzināt, līdz ar to laukums nav pārredzams.
Kādām spēlēm? Viedoklis mainās atkarībā, par kādu spēli ir runa.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 26th, 2008, 09:37 pm
|
|
Cīnīties ir interesanti, ja Tava iespēja uzvarēt nav lielāka par kādiem 65%, pretējā gadījumā, tā vairāk nav cīņa, jo ar pietiekami lielu varbūtību Tu tāpat uzvarēsi šajā cīņā.
Tas, ka Tu vai kāds cits neredz visas iespējas, tas nenozīmē, ka teorētiski nevar arī visas šīs iespējas pārredzēt. Ir tomēr starpība vai redzi 3 iespējas no 100 vai arī 97 iespējas no 100?
Labi, tad mini divas spēles un viedokļus par tām.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 26th, 2008, 09:57 pm
|
|
Visiem zināms, ka teorija stipri atšķiras no realitātes.
Nu, man patīk, piem., basketbols un šahs. Basketbolu tīk skatīties, ne spēlēt. Savukārt, šahu patīk spēlēt, ne skatīties, kā citi to dara.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 26th, 2008, 10:40 pm
|
|
:D
Teorija no realitātes nemaz tā neatšķiras. Realitāte bieži vien ir šīs teorijas implementācija.
Pag, tās ir divas spēles un īpašības kā Tev tās patīk, bet tur nekas nav teikts par konkrēto spēļu raksturojumu.
Kas, Tavuprāt, ir spēle?
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 26th, 2008, 11:06 pm
|
|
Atšķiras. Labi - ne vienmēr.
Ņemot vērā, ka jebkura cilvēka radīta spēle pēc būtības ir divu indivīdu, grupu, u.tml. cīņa par mērķi (kas jebkurā gadījumā ir tiekšanās pēc uzvaras), kas katrā spēlē (cirkā - basketbolā) ir atšķirīgs, tad dzīve un jebkura joma, kur Tu, es un ikviens no mums pēc kaut kā tiecas - cīnās par mērķi-, ir spēle. Vienkāršojot: spēlēties - cīnīties, lai uzvarētu un iegūtu kāroto.
Tas, savukārt, ir apstrīdams ar pieņēmumu, ka man nav mērķu - es neko nevēlos, par ko man būtu jācīnās-, tādā gadījumā dzīve nav spēle. Bet, zinot, ka cilvēkam vienmēr ir bijušas vajadzības (Maslova piramīda) un vēlmes, kuras jāapmierina, tad cilvēki vienmēr ir cīnījušies (vairāk vai mazāk), lai iegūtu kāroto/nepieciešamo - atkarīgs no konkrēta gadījuma.
Pat diskusija ir spēle: katrs diskusijas dalībnieks, neraugoties uz to, ka iegūst plašāku redzējumu par lietām, vēlas uzvarēt- lai viņa viedoklis būtu neapgāžams pie dažādiem pretinieku argumentiem, ka viņa izraudzītā tēze/nostāja ir aplama vai nepilnīga.
Vai tas ir tas, ko gribēji dzirdēt?
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 26th, 2008, 11:28 pm
|
|
Jā, tas vairāk vai mazāk tas arī ir, bet vienīgais ko es īsti neizprotu - kāpēc uzvara tiek nostādīta īpašā vietā? Ja dzīve ir spēle, tad kas tajā ir uzvara?
Labā diskusijā notiks iterācija uz vienotu mērķi. Diskusija nav pierādījums, kur parādi, ka Tev ir taisnība. Tas ir process, lai panāktu diskusijā iesaistīto pušu viedokļu saskaņu.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 26th, 2008, 11:58 pm
|
|
Dažiem patīk uzvarēt, daži samierinās ar zaudējumu. Es gribu uzvarēt. Tādēļ uzvara man ir tā nostādīta. Spēlē visi grib un cenšas uzvarēt. Es kļūdos sakot, ka tu arī dažādās jomās gribi sasniegt savus mērķus, kas arī ir uzvara(-as)? Tad varu prasīt, kāpēc cīnīties un tiekties pēc mērķa, ja jau negribi to sasniegt- uzvarēt? Tu taču necīnīsies, lai zaudētu? Netērēsi savus spēkus. Tas būtu neloģiski.
Katram dzīve ir savi mērķi, pēc kuriem tiekties, lai uzvarētu!
:D Nav taisnība! Esmu sastapusies ar cilvēkiem, kuriem nemaz diskusijā negribas nonākt pie vienota rezultāta - iesaistīto pušu viedokļu saskaņu.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 27th, 2008, 09:23 am
|
|
Kāpēc nebūtu loģiski cīnīties, lai zaudētu?
Manuprāt, gandarījums ir pašā cīņā, nevis uzvarā vai zaudējumā. Ja Tu cīnīsies, tad neizpaliks arī rezultāti, bet uzvaras var sasniegt arī bez nopietnas cīņas, kas gandarījumu tā īsti nedod.
Ja aizbrauksi uz sacensībām, kur pārējie dalībnieki startē pirmo reizi. Viņi visi neko daudz nemāk. Tu nostartēsi ļoti slikti, taču tas būs labāk nekā visiem pārējiem iesācējiem. Vai no šādas uzvaras būs gandarījums?
Vai arī startēsi kopā ar nopietniem profesionāļiem, kur parādīsi savu labāko sniegumu, bet paliksi tikai piektajā vietā.
Varbūt to nemaz tādā gadījumā nesauc par diskusiju, bet vienkārši par mēģinājumu uzspiest savu viedokli?
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 28th, 2008, 08:35 pm
|
|
Šahu es nespēlētu tāpat vien. Tā es spēlētu tikai, lai iemācītu šahu māšelei, bet tā jau vairs nebūtu cīņa par uzvaru, bet viņas prāta pilnveidošanu.
Ja uzvari, ir gandarījums par cīņu, ja zaudē, tad paliek tikai gandarījums par cīņu.
Parasti tie, kas sacenšas savā starpā ir vienlīdz spējīgi izcīnīt uzvaru. Bet ir , protams, reizes, kad tā nav. Tādās reizēs neviens cīņu neuzskata par nopietnu, jo reālas cīņas nav, ja ir viens vislabākais, tad, izliekot sevi visu, labākais jebkura gadījumā uzvarēs.
Tās bija diskusijas. Un to, ko daži dalībnieki darīja, varētu saukt par spītību/ietiepību un varbūt pat stulbumu.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 29th, 2008, 10:01 am
|
|
Jā, bet, ja mērķis ir uzvarēt, tad kāpēc cīnīties ar līdzvērtīgu pretinieku, kur diezgan iespējams ir šo cīņu arī zaudēt. Var taču tā vietā uzvarēt kādu nedaudz vājāku pretinieku un sasniegt savu uzvaru?
Uzvarēt var tikai cīņās, jo, manuprāt, šajā karā nav iespējams gūt uzvaru. Tad paliek atklāt jautājums - vai uzvaras cīņās ir ko vērtas, ja tas tāpat nedos uzvaru karā?
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 29th, 2008, 04:42 pm
|
|
Tāpēc, ka citādi nav baudas no pašas cīņas. Nav arī patīkami uzvarēt pretinieku, kurš patiesībā nav uzvarēts, jo līmeņi ir atšķirīgi... Svarīgi lai būtu cīņa (spēle). Tad ir patīkami uzvarēt. Tad gribas uzvarēt.
Muļķības! Karā kāds vienmēr ir ieguvējs, neskatoties uz minimāliem zaudējumiem, kas arī ir uzvarētājs. Tādi ir bijuši vienmēr. Un būs.
Jā, ja ir bijusi uzvarēta cīņa- interesanta spēle -, tad, pat zaudējot karā, būs gandarījums par minēto cīņu!
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 29th, 2008, 07:53 pm
|
|
Kā redzi, tad būtībā pats svarīgākais ir cīņa ar līdzvērtīgu vai pārāku pretinieku. Šāda cīņa sniedz gandarījumu. Tagad paliek tikai problēma šādus pretiniekus atrast, jo ne vienmēr ir iespējams tādus atrast. Turklāt, vēl tos vajag atrast spēlē, kas šķiet interesanta.
Bet par karu man liekas, ka runājam ar nedaudz atšķirīgiem viedokļiem. Kā redzi, tad karā var iegūt pārsvaru, tas būtībā ir tas, ko minēju, ka Tu esi pozitīvā pozīcijā, bet kara gala rezultāts vienmēr būs negatīvs, jo beigās mēs visi nomirstam un karš līdz ar to ir zaudēts. Tāpēc paliek atklāt jautājums - vai svarīgi ir iegūt pozitīvu pozīciju vai tomēr iegūt sīvu spēkošanos? Sīvi spēkojoties noteikti tiks gūtas arī dažādas uzvaras cīņās, bet tajā pašā laikā arī tiks piedzīvoti zaudējumi šajās cīņās. Bet principā šo cīņu iznākumi var ietekmēt kara virzību, taču nevar ietekmēt kara iznākumu.
Kāda jēga dzīvot, ja reiz tāpat nomirsim?
Kā redzi, faktori eksistē un to zināšana ir laukuma pārskatīšana. Katram sava spēles izpratne.
Nosacījumi un ierobežojumi eksistē mūsu galvā. Kā saka - nedrīkst, bet tas nenozīmē, ka nevar :)