Atšķiras. Labi - ne vienmēr.

Ņemot vērā, ka jebkura cilvēka radīta spēle pēc būtības ir divu indivīdu, grupu, u.tml. cīņa par mērķi (kas jebkurā gadījumā ir tiekšanās pēc uzvaras), kas katrā spēlē (cirkā - basketbolā) ir atšķirīgs, tad dzīve un jebkura joma, kur Tu, es un ikviens no mums pēc kaut kā tiecas - cīnās par mērķi-, ir spēle. Vienkāršojot: spēlēties - cīnīties, lai uzvarētu un iegūtu kāroto.
Tas, savukārt, ir apstrīdams ar pieņēmumu, ka man nav mērķu - es neko nevēlos, par ko man būtu jācīnās-, tādā gadījumā dzīve nav spēle. Bet, zinot, ka cilvēkam vienmēr ir bijušas vajadzības (Maslova piramīda) un vēlmes, kuras jāapmierina, tad cilvēki vienmēr ir cīnījušies (vairāk vai mazāk), lai iegūtu kāroto/nepieciešamo - atkarīgs no konkrēta gadījuma.
Pat diskusija ir spēle: katrs diskusijas dalībnieks, neraugoties uz to, ka iegūst plašāku redzējumu par lietām, vēlas uzvarēt- lai viņa viedoklis būtu neapgāžams pie dažādiem pretinieku argumentiem, ka viņa izraudzītā tēze/nostāja ir aplama vai nepilnīga.

Vai tas ir tas, ko gribēji dzirdēt?