Tā īsti man gribas izmest laukā tikai dažas grāmatas - skaņu inženiera rokasgrāmatu angļu valodā, ko nopirku kaut kad ļoti sen un mēģināju lasīt un saprast, kā man sagriezt to savu basģitāras skaņu.
Bet lielu daļu no tā es tomēr vispār nesapratu un vispār - man reāli patīk spēlēt, bet tā mocīšanās ar basģitāras skaņu bija traka. Un tagad jau, domāju, ka viena daļa tur ir morāli novecojusi un es šaubos, ka jebkad to lasīšu. Otra grāmata ir kaut kādi latīņu teicieni. It kā jau pat interesanti - var ieskatīties un tā. Bet nu paliela, man viņu laikam kaut kad vecākais brālis uzdāvināja. Trešā ir Latvijas Rokmūzikas klasika. To mans jaunākais brālis uzdāvināja, jo viņš gribēja, lai es par to interesējos, mani gan tā grāmata atstāja visai vienaldzīgu.
Viņš vispār man mēdza dāvināt dāvanas ar mērķi - sporta cepuri un volejbola bumbu - lai es kļūtu sportiskāka (jāpiezīmē, ka manā dzīvē ir bijuši brīži, kad es eju uz sporta zāli regulāri vingrot, atšķirībā no viņa), tad bija kaut kāda grāmata kaut kādā mežonīgā kapitālisma stilā, kur bija pamācības, kā visiem pārgrauzt rīkles konkurencē un kļūt veiksmīgam. Man gan liekas, ka pārgraužot visiem rīkles, tu veiksmīgs nekļūsti, bet attopies līķu kaudzes vidū un ja tev pēkšņi kas notiek, tev pat nav neviena, kam palūgt palīdzību.

Ja kādam ir interese - te var nopirkt biļetes uz to koncertu kopā ar Jāni Lūsēnu, kuram mēs ar kori gatavojamies.
https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/179692

Man brālis kādreiz kaut kādā lietoto mēbeļu veikalā, kur tirgoja mēbeles no Vācijas, nopirka superīgi labu viesistabas mēbeļu komplektu - sēžamdīvānu ar koka karkasu un diviem tādiem pašiem krēsliem, turklāt koka detaļas bija liektas, tāpēc nebija nekādu risku satraumēties uz asiem stūriem. Tagad tas komplekts stāv laukos - bēniņos, jo dīvāna spilveni ir nolietoti un vajag tos atjaunot, bet šobrīd tā viņam nav aktualitāte.

Ja es varētu atrast ko līdzīgu sev, tas būtu ideāli, bet laikam jau tagad vairs tā īpaši nav tādu mēbeļu veikalu, kurā varētu mēģināt nomedīt šāda veida pērles? Kādreiz Rīgā bija Ķīpsalā, bet tagad kaut kur ir?

Sapratu, ka man laikam patiktu apaļš ēdamgalds, kuru būtu iespējams pagarināt. Un vēl man patiktu ērts atpūtas krēsls, kuram līdzās stāvētu stāvlampa. Tad es varētu tur ērti ieritināties un kaut ko tamborēt vai šūt un fonā klausīties kaut kādu audiogrāmatu, piemēram.

Labi, aizsapņojos, jāaiziet pēc kafijas un jāķeras pie darbiem. Veiksmīgu Jums visiem dienu, mīļie!

Darbā pārbauda elektrību, tāpēc ik pa brīžiem nodziest gaisma telpās. Dažiem arī datori izslēdzas. Manējais līdz šim nē, bet laikam kaut kādus lielos darbus Excel šobrīd darīt nebūtu gluži prāta darbs.

Vismaz labi, ka atklāja šobrīd, kad teorētiski nekādu sūdzību nav un analīzes arī bija normālas - nebija nekādu iekaisuma marķieru pilnajā asins ainā. Hormoni tagad ir atgriezušies normā - pie savas normas augšējās robežas, bet tomēr normā.

Domāju, ka dzīvošu pēc principa - darīšu, kas jādara un lai notiek, kam jānotiek. Gribētu savu nervu sistēmu un prātu iemācīt neizdomāt scenārijus tālu uz priekšu, bet dzīvot šodienā.

Reizēm es mēdzu skatīties tos izglābto sunīšu un kaķīšu video. Tur atrod kaut kād pilnīgi nomocījušos - kauli un āda, guļ jau un vairs pat nekustas. Un tad viņu izārstē, pabaro. Un pēc kāda laika tas mazais lopiņš pilnīgi dzīvespriecīgs skraida apkārt un luncina asti vai arī kaķa gadījumā - graciozi glaužas savam glābējam gar kājām.

Iespējams, būs jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, lai noskaidrotu, vai nav opcija dabūt nosūtījumu uz šo procedūru, jo apdrošinātāji, kad es par to zvanīju un interesējos, bija visai izvairīgi.

Ļoti neparasts risinājums dzīvoklī - veļas mašīna un kaut kādi skapīši, cik saprotu, iebūvēti gaiteņa labajā pusē, ejot uz virtuvi - te.   Kopējā noskaņa mājīga, lai gan ir lietas, kuras es sev neņemtu - piemēram, tādus paneļus aiz darba virsmas virtuvē. Visādā ziņā man vienmēr patīk redzēt citu cilvēku neparastās idejas, jo tās analizējot var labāk saprast, kas patīk man pašai.