Kāpēc nebūtu loģiski cīnīties, lai zaudētu?
Manuprāt, gandarījums ir pašā cīņā, nevis uzvarā vai zaudējumā. Ja Tu cīnīsies, tad neizpaliks arī rezultāti, bet uzvaras var sasniegt arī bez nopietnas cīņas, kas gandarījumu tā īsti nedod.
Ja aizbrauksi uz sacensībām, kur pārējie dalībnieki startē pirmo reizi. Viņi visi neko daudz nemāk. Tu nostartēsi ļoti slikti, taču tas būs labāk nekā visiem pārējiem iesācējiem. Vai no šādas uzvaras būs gandarījums?
Vai arī startēsi kopā ar nopietniem profesionāļiem, kur parādīsi savu labāko sniegumu, bet paliksi tikai piektajā vietā.

Varbūt to nemaz tādā gadījumā nesauc par diskusiju, bet vienkārši par mēģinājumu uzspiest savu viedokli?