January 11th, 2008 (07:08 pm)
Beidzot būs patiesas brīvdienas. No sirds. Bez iekšējiem pārmetumiem.
Comments
|
Posted by: bērnības cadeau (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} cadeau) Posted at: January 14th, 2008, 03:13 pm
|
|
Formāli?! Tas, man liekas, nav normāli, ka uz pēdējo eksāmenu es vispār negatavojos un dabūju 8... Mācīties sanāk tikai priekš sevis, bet, ja ir tāds periods, kā man tagad, kad mācīties pat sev ir tik ļoti apnicis. Ko tad?
Tur ir tā (ne)laime, ka es vienmēr par kaut ko domāju.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 14th, 2008, 06:07 pm
|
|
Man arī liekas, ka tas nav normāli, bet ko padarīsi? Vēl jau ir daži priekšmeti, kur var kaut ko pamācīties, bet tur rodas jautājums par to vai iet cīnīties vai tomēr ņemt vieglos kredītpunktus. Vēl jau pastāv iespēja iet pie pasniedzējiem individuāli un prasīt kaut kādus uzdevumus.
Brīdī, kad gribi aizmigt, vajag domāt par nereālām lietām, man tas palīdz.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 14th, 2008, 09:22 pm
|
|
Sākotnēji biju domājusi iet prasīt uzdevumus, ko papildus parēķināt, bet tad uznāca slinkums...
Man nepalīdz. Pat tagad, pēc treniņa, ir patīkams nogurums, bet gulētiešana, kā minēji, man radīs tikai fizisku komfortu.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 14th, 2008, 09:54 pm
|
|
Bet slinkumam jau nevajadzēja traucēt prasīt uzdevumus. Slinkums varēja traucēt to izpildē :)
Nu, par to fizisko komfortu doma bija nedaudz savādāka. Tu teici, ka iekārtojies ļoti ērti, bet nevari iemigt, kas nozīmē, ka ķermenim ir labi fiziski, taču aizmigt traucē dažādās domas. Vienmēr jau var kaut ko izdomāt, lai šīs domas lēnām atkāptos un ļautu lēnām iemigt.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 14th, 2008, 10:11 pm
|
|
Es sapratu, bet, ja ir patīkams fizisks nogurums, tad atgulties ir tik brīnum jauki. Acis pašas aizveras, bet miega nav. Nesanāk man izdomāt kaut ko, kas ļautu man aizmigt. Ne aitiņu skaitīšana, ne domājot par sirreālām lietam.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 14th, 2008, 10:22 pm
|
|
Miegs ir vienmēr, to vienkārši vajag atrast. Ja nesanāk izdomāt, tad nedomā pietiekami daudz :P Patiesībā sireālas lietas ir ļoti daudz, varētu pat teikt, ka tās ir neierobežoti daudz. Tad atliek atrast šo sireālo lietu apgabalu, kas varētu palīdzēt aizmigt. Teorētiski jau tas vispār ir ļoti vienkārši - vajag tikai identificēt iespējamos cēloņus un pēc tam izdomāt kā ar tiem cīnīties.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 14th, 2008, 10:31 pm
|
|
Vai gluži pretēji- es domāju pārāk daudz.
Mana miega pele droši vien pilda citus pienākumus tai laikā, lai mani iemidzinātu. :)
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 14th, 2008, 10:44 pm
|
|
Brīžiem man arī likās, ka es domāju pārāk daudz, bet tagad kaut kā tādas domas vairāk nav bijušas. Vai vispār ir iespējams definēt kā izpaužas šī pārāk lielā domāšana?
Vienkārši vajag mācīties atslogot vakarā savu arī savu prātu. Vakarā nevajag domāt, bet fantazēt. Tu taču lasi pietiekšo daudz grāmatas, lai varētu iztēloties nereālas lietas. Kaut vai šovakar, pamēģini iztēloties kaut ko vienkāršu, sirdi tuvu. Piemēram, kā staigā pa mežu, meklē sēnes. Ļauj prātam ieslīdēt viņa paša pasaulē.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 15th, 2008, 09:52 am
|
|
Definēt nespēšu un negribu, bet varu aprakstīt. Tas ir tā, ka, jau esot gultā un ar aizvērtām acīm, pārdomāju pa dienu darīto, domāto, sacīto; izdomāju, kādas dāvanas draugiem dāvināt; mēģinu saprast, kāpēc kāds grāmatas tēls ir rīkojies tieši tā, kas, manuprāt, ir gluži pretēji cilvēka loģikai, vai tiešām autors spēj radīt tikai iedomu pasauli, vai arī parādīt kaut ko sirreālu, bet pietuvinātu realitātei tik ļoti, ka grāmata vienkārši ievelk sevī; kā man veidot nākamās dienas plānu; vai neesmu aizmirsusi kaut ko izdarīt; ko stāstīt draugiem un ko paturēt pie sevis... Pat, radot savus iedomu tēlus, tas mani neatslābina, jo domāju kas kā rīkotos. Pastaigu pa sniegotu mežu es ļoti labprāt iztēlojos. Nepalīdz.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 15th, 2008, 10:47 am
|
|
Tu šobrīd apraksti vienkārši savas domas. Reizēm ir grūti iziet no šiem dienā piedzīvotajiem notikumiem vai plāniem par nākamajām dienām. Bet tajā pašā laikā, kāpēc to visu var nosaukt par pārāk lielu domāšanu?
Vienā dienā nevar nomainīt savus ieradumus un tā vienkārši aizmigt. Varbūt vienkārši ir nepieciešama neliela prakse.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 15th, 2008, 11:04 am
|
|
Par to, ka mēdzu domāta arī par skolas lietām kaut kā negribas rakstīt. Un es neteicu, ka man ir lielas domas, bet - daudz-, ar domu, ka dažādas.
Un kā izpaustos prakse?! Man domājot mazāk? Tas izklausās smieklīgi, bet es to mēģināju. Dažreiz šķiet, ka domas sāk raisīties tieši pirms gulētiešanas, kā par spīti tam, ka gribu atslābināties. Tad arī mēdzu saprast uzdevumus, aiz kuriem dienas laikā esmu aizķērusies. Iespējams, ka es vienkārši neprotu atiet no dienā izdzīvotā.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 15th, 2008, 01:50 pm
|
|
Lielas domas šai gadījumā tika lietotas kā apzīmējums daudz domām. Bet tas nemaina būtību, kā var pateikt, ka ir daudz domas? Kurā brīdī pirms gulēt iešanas domā normāli un kurā brīdī domā jau daudz?
Prakse, tas ir regulārs trenniņš. Man arī liekas, ka pārāk aizdomājies vakarā par dažādiem dienas iespaidiem tā vietā, lai ietu gulēt. Es gan teiktu vienkārši - ja Tev patīk pirms gulēt iešanas domāt par daudzām un dažādām lietām, tad no tā nevajag atteikties. Ja tomēr patiešām vēlies iet gulēt pēc iespējas ātrāk, tad arī izdomāsi veidu kā to realizēt - kā pēc iespējas ātrāk atslēgties no dienā izdzīvotā.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 15th, 2008, 04:33 pm
|
|
Kā lai es paskaidroju, ka pirms aizmigšanas par daudz ko domāju?! Tev tā nav bijis, ka katra nākamā doma aprij iepriekšējo.? Vienkāršs piemērs no vakarnakts. Pirms gulētiešanas domāju, cik tas ir patīkami, tas brīdis, kad iemiegu, bet nemaz neapjaušu, ka esmu aizmigusi, ka varu sapņot, reizēm apzinoties, ka tas ir tikai sapnis, bet reizēm tik reāli, ka pamostoties nesaprotu, vai tiešam esmu pamodusies, vai tas ir sapnis sapnī. Zem siltas segas sākas domu plūdums, kuru apzināti nespēju apturēt. Ir mēģināts sev iestāstīt, ka par to padomāšu rīt, ka tagad man beidzot jākoncentrējas uz miegu, jo es taču gribu aizmigt,u.tml. Omai noteikti patiks, ja nopirkšu to. Tad es domās meklēju vietas, kur tā lieta ir nopērkama, kad esmu pārdomājusi, kur tā ir nopērkama, nenonākot pie sprieduma, vai to patiešām pirkšu, vai nē, es domāju: jā, rīt noteikti jānopērk tas sojas dzēriens, tik gards!; cik Edītei šodien bija skaista cepure, tik labi piestāv; labi, ka varu tagad nevilkt cepuri, ir siltāks laiks; vasarā, tad gan būs silti; man liekas, ka šī vasara būs auksta un lietaina; ja ir silts laiks, tik ļoti patīk pastaigāt pa lietu; kāda staigāšana, ja strādāšu; man patīk, ka ir tik forši kolēģi, ceru arī citās darba vietās man ar tiem dzīvē paveiksies; kaut šovasar arī sanāktu ar darba auto pa bez ceļiem pabraukāt; cik tas dzērveņu krēms labi nomierinoši smaržo; tad jau būtu laiks iemigt; drīz taču noteikti iemigšu; bet tas uzdevums tomēr bija viegls, man paveicās, patiesība - vairāk, kā paveicās!; galvenais nesajaukt elementāras lietas: līniju parametrus aprēķina pēc līniju nominālā sprieguma, transformatoru parametrus - pēc transformatoru nominālā sprieguma; kaut eksāmenā būtu uzdevums par zudumiem, līnijas un transformatoru, tie man patīk, vēl man patīk kontūrjaudu metode, to man nav nekas pretī aprakstīt teorijas daļā; vai keramikas svečturis-eņģelis man saplīsīs tāpat, kā visi stikla eņģelīši, kas man negrib kalpot; kā es varēju nepamanīt, ka eņģelis bija nolikts uz galda stūra?; es nekad tur tik tuvu neeju, kā es nobijos, kad izdzirdēju saplīstam stiklu; apgleznot zīdu, tas šobrīd būtu īsti vietā; nē, man jāguļ!; bet nav vērts pirkt krāsas šeit, un šeit arī nav vietas, kur likt rāmjus, bet zīdu iesiet vajag...
Es neatceros, kas bija pēdējās un beidzamā domā, jo tad acīmredzot aizmigu.
Es zinu, kas ir prakse. Es Tev prasīju, kā izpaustos prakse, mēģināt nedomāt pirms aizmigšanas... Ja es domāju, kā lai piespiežu sevi nedomāt?! Tas, kā pēkšņi sākās, kādu dienu arī pāries. Man liekas.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 15th, 2008, 07:20 pm
|
|
Nu damm, Tu jau domā par ļoti daudz un dažādām lietām. Es arī reizēm aizdomājos pirms gulētiešanas, bet biežāk tās ir domas dziļumā, kad vienkārši situācija tiek pārdomāta sīkāk. Tev izskatās, ka ir vienkārši pārāk nekontrolēts domu plūdums, kur iepriekšējo domu nomaina kaut kāda nesaistīta nākamā doma, bet riezēm nedaudz saistīta.
Prakse varētu izpausties nevis nedomāšanā, bet palikšanā pie vienas domas. Tu iedomājies kā Tu staigā pa mežu, lasi sēnes, tad ej atkal uz mājām, bet iedomājies jau ka sācies ir sniegs un ārā ir milzīgs putenis, bet tai pašā laikā zem kājām gurkst sniegs. Tu pārnāc mājās, noliec sēnes un iedomājies, ka vajadzētu aiziet paskraidīt pa saulaino pludmali. Taisi pēc iespējas saistītu domu virteni. Brīdī, kad pieķer, ka vairs nedomā par šo lietu, bet jau esi pārgājusi pie nākamās, tad atkal atgriezies, centies atcerēties, kur paliki un lēnām turpini no šīs vietas.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 15th, 2008, 07:48 pm
|
|
:D Vismaz tagad saprati, ar ko es domāju, sakot, ka pirms gulētiešanas daudz domāju.
Tas laikam ir kaut kā smadzenēs ieklemmējies. Un iespējams tādēļ, ka man viss ātri apnīk, es nespēju arī ilgi noturēties pie vienas domas. No vienas puses pozitīvi, no otras - ne visai pozitīvi.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 15th, 2008, 08:38 pm
|
|
Nu es gan teiktu, ka tas ir vairāk negatīvi nekā pozitīvi, bet tas ir nosacīti subjektīvs viedoklis. Es zinu to, ka zinātnieki apgalvo, ka cilvēkam katru minūti prātā ienāk ļoti daudz domas, bet lielākā daļa no tām tā arī nesasniedz apziņas līmeni. Biju no kolēģa aizņēmies vienu grāmatu ar spēcīgu nosaukumu "Attention Revolution", bet, manuprāt, ne tik spēcīgu saturu. Tad nu tā grāmata vairāk gan bija par meditāciju, bet nu šo to interesantu jau arī varēja izlasīt. Sasniedzot kaut kādu jau augstāku meditācijas pakāpi ir iespējams noturēties pie šīs te vienas lietas ļoti ilgu laiku, bet tajā pašā laikā fonā var garām peldēt šīs te pārējās domas, taču pietām tu neķeries klāt.
Noturēties ir grūtāk nekā pārslēgties ;)
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 15th, 2008, 08:59 pm
|
|
Man gan šķiet, ka tas ir arī pozitīvi.
Ja ir interesanti, spēju koncentrēt uzmanību. Bet, man vajag plūdumu, pārmaiņas. Ja to nav, es jūtos slikti, it kā kaut kur iestigtu... Cilvēki ir atšķirīgi.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 15th, 2008, 09:08 pm
|
|
Redzi starpība ir pārmaiņu kontrolē. Tu jau nevari garantēt, ka Tev iešausies prātā ne tik patīkama doma, piemēram, kā es rīt nokārtošu to sasodīto eksāmenu, vai man tur izdosies izpildīt visu pareizi. Bet kontrolējot to šādas domas var nelaist pie teikšanas. Nekontrolētas domas šķelas ar kontrolētām domām. Jautājums vienīgi ir - cik liels ir tas apgabals nekontrolētajām domām, kas paliek ārpus šī šķelšanās apgabala.
Pārmaiņas vairāk vai mazāk vajag visiem.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 15th, 2008, 09:25 pm
|
|
Nē, es neesmu domājusi, ak kāds eksāmens būtu sasodīts, es domāju, kas man par problēmām laikus uz to sagatavoties. Bet parasti tās domas nav negatīvas, vismaz neatceros, ka būtu bijušas negatīvas. Jā, plūdums ir nekontrolēts, bet domas ir ar attēliem un es it kā skatos filmu. Un filmu varu apturēt, lai padomātu, kā cilvēks ir juties pēc manis kaut ka pateiktā, vai arī pēc uzvedības saprotu, ka tas viss bijis māns-teātris. Man, ja neskaita, ka pārdomāju grāmatu tēlus, nekas cits netiek jauns izdomāts, ja neskaita domas par visuma aizsākumiem, tā attīstību, par domu spēku un citām vairām vai mazāk pārdabiskām lietām, par tām arī padomāju, bet... Ai, pietiek. man pietiek, ka par to domāju pirms aizmigšanas, tagad vēl to pārdomāt negribu.
Es it kā domāju par vienu lietu, bet negaidot no kaut kurienes rodas nākamā doma.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 15th, 2008, 09:31 pm
|
|
Kā jau minēju, tad Tev galvā nemitīgi rodas daudz un dažādas domas, bet tikai dažas no tām spēj izsisties līdz apziņas līmenim. Tai brīdī, kad Tev apziņā ir abas šīs domas, tad ir iespēja izvēlēties, kura no tām vairs nebūs apziņas līmenī.
Moš vajag padomāt tagad, lai gulēt ejot vairāk nebūtu par ko domāt :)
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 15th, 2008, 09:48 pm
|
|
Par divu domu atrašanos apziņas līmenī, nesapratu Tevi.
Es jau arī tagad domāju, tikai par rītdienas eksāmena uzdevumiem. Pa dienu domu plūdums tiek kontrolēts.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 15th, 2008, 10:40 pm
|
|
Nekad nav tā, ka lasot grāmatu it kā sāc par kaut ko aizdomāties, bet tad tomēr apņemies un turpini lasīt grāmatu? Tāpat tu sāc domāt it kā par kaut ko citu, taču vēl kādu brīdi atceries, par ko iepriekšs domāji.
Domā jau cilvēks gandrīz visu laiku. Pa dienu tas kontrolētāks nekā mēģinot aizmigt :)
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 15th, 2008, 10:46 pm
|
|
Es mēdzu aizdomāties par to, cik muļķīgi varoņi rīkojas, ka es rīkotos savādāk u.tml.
Iespējams, ka esmu aizdomājusies, bet tas vienkārši nav piefiksēts, jo atgriežos pie darāmā. Ja slinkums, tad uz reizi domāju par citām lietām.
Pirms gulēšanas tas ir nekontrolēti, jo atslābinos, lai aizmigtu. Viss plūst, kur pagadās.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 15th, 2008, 11:01 pm
|
|
Labi, daudz un dažādas domas šovakar!
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 15th, 2008, 11:11 pm
|
|
Es šonakt gulēt neiešu.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 15th, 2008, 11:22 pm
|
|
Vai tiešām ir tik daudz jāmācās tam eksāmenam?
Bet vispār pirms eksāmeniem vajag kārtīgi izgulēties, lai var iet uz tiem ar skaidru galvu.
Var arī vienkārši citu apsvērumu dēļ netaisies iet gulēt :)
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 16th, 2008, 12:00 am
|
|
Ne tik daudz, bet gribas visam lēnam iziet cauri. Gulēt būtu ļoti labi, ja es būtu laicīgi gatavojusies. Tad tiešam punkts uz i būtu labs miegs, kas manā gadījuma ir nosacīti.
:) Nu, ja ņem vērā, ka dažādu domu dēļ es reāli aizmigtu ap trijiem naktī, tad nedomāju, ka ir liela jēga iet gulēt pirms eksāmena, ja tajā laikā varu palasīt kaut ko noderīgu.
Pat paliek sevis žēl, ka tas tā turpinās jau vairāk kā gadu, ka nevaru, kā normāli cilvēki iemigt.
Eksāmeni LV izglītības sistēmā bieži vien ir vairāk formāli un kaut ko darot var mierīgi tos nokārtot. Ja mērķi ir augstāki, tad var sanākt arī nedaudz pamācīties.
Man liekas, ka vienkārši vajag atrast savu aitu skaitīšanu. Ja es aizdomājos par dažādām reālām lietām, tad parasti tas pārāk neatvieglo aizmigšanas procesu, bet, ja es domāju par nereālām, imaginārām lietām, tad tas bieži vien arī palīdz. Patīkama gultā atlaišanās ir tikai fizisks komforts, bet vēl ir nepieciešams prāta komforts, lai tas aizmigtu.