Kā lai es paskaidroju, ka pirms aizmigšanas par daudz ko domāju?! Tev tā nav bijis, ka katra nākamā doma aprij iepriekšējo.? Vienkāršs piemērs no vakarnakts. Pirms gulētiešanas domāju, cik tas ir patīkami, tas brīdis, kad iemiegu, bet nemaz neapjaušu, ka esmu aizmigusi, ka varu sapņot, reizēm apzinoties, ka tas ir tikai sapnis, bet reizēm tik reāli, ka pamostoties nesaprotu, vai tiešam esmu pamodusies, vai tas ir sapnis sapnī. Zem siltas segas sākas domu plūdums, kuru apzināti nespēju apturēt. Ir mēģināts sev iestāstīt, ka par to padomāšu rīt, ka tagad man beidzot jākoncentrējas uz miegu, jo es taču gribu aizmigt,u.tml. Omai noteikti patiks, ja nopirkšu to. Tad es domās meklēju vietas, kur tā lieta ir nopērkama, kad esmu pārdomājusi, kur tā ir nopērkama, nenonākot pie sprieduma, vai to patiešām pirkšu, vai nē, es domāju: jā, rīt noteikti jānopērk tas sojas dzēriens, tik gards!; cik Edītei šodien bija skaista cepure, tik labi piestāv; labi, ka varu tagad nevilkt cepuri, ir siltāks laiks; vasarā, tad gan būs silti; man liekas, ka šī vasara būs auksta un lietaina; ja ir silts laiks, tik ļoti patīk pastaigāt pa lietu; kāda staigāšana, ja strādāšu; man patīk, ka ir tik forši kolēģi, ceru arī citās darba vietās man ar tiem dzīvē paveiksies; kaut šovasar arī sanāktu ar darba auto pa bez ceļiem pabraukāt; cik tas dzērveņu krēms labi nomierinoši smaržo; tad jau būtu laiks iemigt; drīz taču noteikti iemigšu; bet tas uzdevums tomēr bija viegls, man paveicās, patiesība - vairāk, kā paveicās!; galvenais nesajaukt elementāras lietas: līniju parametrus aprēķina pēc līniju nominālā sprieguma, transformatoru parametrus - pēc transformatoru nominālā sprieguma; kaut eksāmenā būtu uzdevums par zudumiem, līnijas un transformatoru, tie man patīk, vēl man patīk kontūrjaudu metode, to man nav nekas pretī aprakstīt teorijas daļā; vai keramikas svečturis-eņģelis man saplīsīs tāpat, kā visi stikla eņģelīši, kas man negrib kalpot; kā es varēju nepamanīt, ka eņģelis bija nolikts uz galda stūra?; es nekad tur tik tuvu neeju, kā es nobijos, kad izdzirdēju saplīstam stiklu; apgleznot zīdu, tas šobrīd būtu īsti vietā; nē, man jāguļ!; bet nav vērts pirkt krāsas šeit, un šeit arī nav vietas, kur likt rāmjus, bet zīdu iesiet vajag...

Es neatceros, kas bija pēdējās un beidzamā domā, jo tad acīmredzot aizmigu.

Es zinu, kas ir prakse. Es Tev prasīju, kā izpaustos prakse, mēģināt nedomāt pirms aizmigšanas... Ja es domāju, kā lai piespiežu sevi nedomāt?! Tas, kā pēkšņi sākās, kādu dienu arī pāries. Man liekas.