Par to, ka mēdzu domāta arī par skolas lietām kaut kā negribas rakstīt. Un es neteicu, ka man ir lielas domas, bet - daudz-, ar domu, ka dažādas.

Un kā izpaustos prakse?! Man domājot mazāk? Tas izklausās smieklīgi, bet es to mēģināju. Dažreiz šķiet, ka domas sāk raisīties tieši pirms gulētiešanas, kā par spīti tam, ka gribu atslābināties. Tad arī mēdzu saprast uzdevumus, aiz kuriem dienas laikā esmu aizķērusies. Iespējams, ka es vienkārši neprotu atiet no dienā izdzīvotā.