December 8th, 2007 (08:53 am)
Ir tik lieliska Ziemassvētku sajūta.
Patiešām žēl, kam tās nav...
Comments
|
Posted by: Martins (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} mat) Posted at: December 8th, 2007, 09:06 pm
|
|
Es nekad nežēloju motivēt kādu citu, jo vienmēr ir iespēja, ka kāds cits palīdzēs motivēt Tevi. Man motivācija ir atkarīga galvenokārt no iekšējās iedvesmas. Ja tā ir, tad visdrīzāk ir arī motivācija.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 8th, 2007, 09:29 pm
|
|
Man šobrīd ir iedvesma apgleznot zīdu, bet manas zīda krāsas ir cita pilsētā un nav arī rāmju, paša zīda... :(
Bet tas neliedz man priecāties, ka to visu varešu darīt pēc Ziemassvetkiem.
Un paralēli vēl rēķinu vienu mājas darbu.
Tātad Tev šobrīd trūkst motivācijas, jo nav iedvesmas. Tad man jājautā, kas Tevi iedvesmotu padarī nepieciešamo?
Kad Tu domā iet gulēt?
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 8th, 2007, 10:04 pm
|
|
Ineresanti, apgleznot zīdu. Bet tajā pašā laikā, radoši apgleznot var ļoti daudzas un dažādas lietas.
Redzi, es man ir vienmēr iedvesma aiziet uz mežu. Tāpat pastaigāt, paskatīties, kas notiek, vai arī pamedīt. Man ir līdzīgi, jo mežā nav sniega, lai varētu pamedīt, kā arī sniega laikā būtu interesantāk pastaigāt, jo tad labāk varētu redzēt, kas un kur ir staigājis.
Iedvesmot var jebkas. Vārds, smaids, rīcība, cilvēks. Ja es precīzi zinātu, kas mani iedvesmos, tad es noteikti mēģinātu to panākt.
Gulēt droši vien došos laicīgi, lai var atpūsties, uzkrāt spēkus un kārtīgi rīt cīnīties ar mācībām.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 8th, 2007, 10:10 pm
|
|
Tad jau tas ir tagad. Žēl. Gribējās ar Tevi vēl parunāt.
Ar labunakti.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 8th, 2007, 10:23 pm
|
|
Runāt jau var droši.
Vēl kādu stundu varētu arī runāt. Turklāt, skaties no pozitīvās puses, Tu jau esi vairāk vai mazāk parunājusi ;)
Turklāt, vienmēr var atrast laiku arī satikties un parunāt tāpat par dažādām lietām.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 8th, 2007, 10:50 pm
|
|
Saruna ir. Bet saruna tiktu pārtraukta brīdī, kad es vēlētos, lai tā vēl turpinātos.
Tev nav laika atrast sevī Ziemassvetku sajūtu, kur nu vēl satikties un parunat par jebko.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 8th, 2007, 11:08 pm
|
|
Es nekur neapgalvoju, ka man nav laiks atrast Ziemassvētku sajūtu sevī :P
Šobrīd es varētu teikt, ka es nevaru izšķirties vai man meklēt šādu sajūtu vai nē. Nu jā, pēc atrašanas vēl nāktu arī uzturēšana, kas patiesībā ir visgrūtākais darbs.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 8th, 2007, 11:12 pm
|
|
Tad kāpēc to neatrodi? Tas ir tik fantastiski. Un kas tur ko uzturēt?! Izklausās, ka tas būtu slogs. Tie taču ir Ziemassvētki. Ar sniegu, kas nav uzsnidzis fiziski, bet sirdī ir. Sniegs, kas gurkst zem kājam. Saulē zaigo. ...
Tā var padomāt, ka esi cilvēks ar sliktu iztēli! :p
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 8th, 2007, 11:19 pm
|
|
Uzturēšana ir ļoti būtiska lieta. Vēl nesen ar vienu pietiekami gudru cilvēku runājot bija atslēgas frāze par uzturēšanu. Precīzi neatceros, bet tas bija tā, ka cilvēki iedomājas, ka kaut ko uztaisīs un viss būs labi, bet uzturēšanas daļu kaut kā piemirst. Un šeit rodas problēma, jo to visu pienācīgi neuzturot, tas viss lēnām nomirst.
Šodien es varu iztēloties baltus, piesnigušus kokus. Vieglu aukstumu, kas saldē degunu. Un tālē lēnām paceļas saule. Bet rīt es to pašu vairs nevaru iztēloties, jo tā jau būs atmiņa, nevis iztēle. Rīt man būs jāiztēlojas, ka pūš vējš un paliek aukstāk. Pēc tam būs sniegputenis. Tad atkal parādīsies atkusnis. Piesals un būs lāstekas. Bet tam visam ir jābūt secīgi. Nevar nokust viss sniegs un nākošajā dienā atkal spīdēt saule un pikoties.
Tas tiešām ir fantastiski :)
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 8th, 2007, 11:30 pm
|
|
Nepiekrītu! Mana Ziemassvētku sajūta mani nepamet jau trešo nedēļu. Dienu no dienas. Pat lekcijās, kad ir pārtraukumi, atgriežos pie šīs sajūtas. Kad lekcijas beigušās un ir nogurums, nemanot ieplūst šī sajūta un tad atkal pati paceļas galva. Iekāpju transportā ar smaidu, un piepūtušies cilvēki nesaprot, kas ar mani, jo āra taču tāds lietains un nemīlīgs... :D Tas reizem ir tik smieklīgi.
Var gan! Šodien var saulē izkust viss. Un rīt negaidot uznākt lieli mīnusi un salt, un snigt lielām pārslam, vai smalkām, smalkām...
Arī haoss var būt nomierinošs. Bet, ja Tev nepieciešams secīgums, tad dari tā. Es tikai nesaprotu, ko Tev vēl domāt, vai ļauties Ziemassvētku sajūtam? Galu galā- tikai divas nedēļas palikušas... Pēdējā brīdī nesaķersi, var būt par vēlu... Un kas tie par Ziemassvētkiem, ja nav Ziemassvetku sajūtas?
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 8th, 2007, 11:39 pm
|
|
Man jau liekas, ka Ziemassvētku sajūta nemanāmi ir piezagusies :D
Ir labi, ja sajūta nezūd.
Labi var, bet Tevis aprakstītā situācija nederēs, jo tad sniegs nevis būs, bet snigs. Vienīgi var iztēloties, ka no rīta pieceļoties ir uzsnigusi bieza sniega kārta. Paceļu aizbrauc tīrāmā mašīna. Viss ir piesnidzis un bērna no prieka atkal lēkā pa sniegu.
Haoss var būt nomierinošs, bet tomēr ir arī ticamības sajūta. Arī iztēlei var piešķirt ticamības sajūtu. Var iztēloties, ka dzīvo 18. gadsimtā, mežā, koka būdiņā ar mazu lodziņu un ārā viss ir piesnidzis un vēl lēnām no gaisa krīt sniegs. Šāda iztēle nav ticama un tai nevajag ticamību, bet iztēlojoties, ka atver durvis un ārā viss ir balts, jau tomēr ir ieteicama secība, jo tā ir iztēle par redzamu lietu.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 8th, 2007, 11:52 pm
|
|
Tev piezagās, kamēr domāji tai ļauties vai nē?
Es varu to izteloties, kā man aiz palodzes, rīt no rīta pamostoties, ir apsnigusi palodze un jūtu pat salu. Tāpat, kā ar bailēm. Tās var apvaldīt, tām var ļauties. Viss atkarīgs no cilvēka, viņa gribas.
To var saukt arī par ieciklēšanos - Tu redzi lietu, tātad nav un nevar būt sniega, jo nav attiecīgu grādu. un zini, ka līt solīja lietu visu dienu,-kāds vēl sniegs. Tikai realitātes izjūta. Nav jau tā, ka es izietu ārā, domādama, ka viss nosnidzis. Tik ejot stradā iztēle, būss sniegs, un domās dzirdi gurkstam sniegu.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 8th, 2007, 11:55 pm
|
|
Rīt varēs pārbaudīt vai piezagās vai nē.
Iztēli vajag ieslēgt un tad var arī redzēt kā un cik ilgi tā darbosies.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 8th, 2007, 10:47 pm
|
|
Pastaigas. Ta jau ir cita sfēra. Tas uzlabo garastāvokli vai lītu lietus, vai snigtu sniegs. Un pa puteni ... kā man patīk staigāt pa puteni un lielu vēju. Tad ir tāda sajūta, ka saplūstu ar dabu. Jūtos tai piederīga. Un viss liekas ideāli.
Bet tāda jau ir daba. Pēdējo reizi kārtīgi pastaigājos vasarā gar jūru. Bet, to atceroties, paliek skumji. Labak domāt par to, kas var notik...kas mani vēl sagaida...
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 8th, 2007, 11:12 pm
|
|
Nākošā vasara un pastaigas gar jūru :)
Katram jau ir sava sfēra, kura sagādā vairāk prieka konkrētā brīdī. Nav sanācis gleznot uz zīda un diez vai arī sanāks, tāpēc šādu lietu īsti nevaru uzstādīt kā Ziemassvētku brīnumu. Katram savs brīnums!
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 8th, 2007, 11:21 pm
|
|
Zīda apgleznošana ir līdzīga pastaigai. Kā galvā glezno domu tēlus, tā uz zīda. Dažreiz paķēpājos arī ar eļļas krāsām, bet... Pēc tam jāvēdina telpas. Beigās izskatās skaisti, bet ķēpīgi.
Es jau patiesībā ļoti gribu sniegu. Viss tik balts. Liekas, ka tajā brīdī viss ir perfekti. Cilveki. Viņu rīcība.
Ai, nākamo vasaru mani atkal gaida Latvenergo. Tas nozīmē, ka,ja nebūs zudusi Ziemassvētku sajūta, tad pēc darba būs jaiet uz jūru, ja ne pastaigaties un atvēsināt pratu, tad vismaz veldzēties peldē. Šovasar tas gan bija tikai divas reizes. Bet būs labāk!
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 8th, 2007, 11:31 pm
|
|
Pastaiga ar otu pa zīdu, zīmējot savu pastaigas domu ceļu? :)
Tā jau vairs nebūs Ziemassvētku sajūta. Tā jau būs saulainās vasaras sajūta. Ziemassvētku sajūtai vajadzētu beigties tad, kad nokūst sniegs, tālāk jau būs citas sajūtas.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 8th, 2007, 11:42 pm
|
|
Tieši tā. Sekojot savai iedvesmai, kur tā mani ved. Un zīds tik labi plūst. Bet, izmantojot kontūras, visu ir iepsējams jau iepriekš ierobežot. Kaut vienmēr gadās, ka kaut kur kaut kas grib iet citu ceļu, izlausties cauri kontūrai un plūst savu ceļu. Ja glezno kaut ko tiešu, tā ir problēma. Bet, gleznojot sev, savam priekam, tas ir interesanti. Nupat iedomājos, ka jāpamēģina uz zīda veidot fraktāļūs...
Nē, šovasar mani apciemoja tieši Ziemassvētku sajūta. Zinu, ka tieši šī sajūta. Tāpēc ir dubult interesanti pārdomāt dažādas lietas, jau lasītas grāmatas, ja Tevi apciemo Ziemassvetku sajūta vasarā.
Bet parasti, kā Tev patīk, tiek ievērota secība, un Ziemassvetku sajūtai seko pavasaris, tad vasara , rudens un atkal ziema... Mūžīgais cikls. Kaut laiks iet uz priekšu. Nu, gribas man piekrist variantam, ka viss iet pa spirāli uz augšu.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 8th, 2007, 11:48 pm
|
|
Fraktālis jau nebūtu pastaiga. Vai arī pastaiga ar ierobežotu telpu un kontūru. Bet vispār varētu izskatīties labi. Pagājušajā gadā bija iespēja paklausīties par vairāku dimensiju telpām, kur Daiga Taimiņa arī demonstrēja savus tamborējumus ar šīm vairākdimensiju lietām. Bija līdzīgi korāļiem.
Nu nez, Ziemassvētku sajūta jau diezvai liktu iet peldēt :D Tā kā auksti ziemā peldēt.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 8th, 2007, 11:55 pm
|
|
Kāpēc ne? No viena līmeņa nākamajā, soli pa solim,- gluži kā pastaiga. :p
Ziemassvētku sajūta deva spekus aiziet līdz jūrai, nevis tuvāk esošajam mājām, ar toreizējo nogurumu...
Peldēties, protams, lika saule.
Bail nosalt?
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 9th, 2007, 12:02 am
|
|
Nē, vispirms vajag izcirst āliņģi biezajā ledū, lai varētu ielīst ūdenī :)
Tad Tu esi tāds visu apkārtejo motivētājs, bet pašam motivācijas nav?