December 8th, 2007 (08:53 am)
Ir tik lieliska Ziemassvētku sajūta.
Patiešām žēl, kam tās nav...
Comments
|
Posted by: Martins (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} mat) Posted at: December 8th, 2007, 11:12 pm
|
|
Nākošā vasara un pastaigas gar jūru :)
Katram jau ir sava sfēra, kura sagādā vairāk prieka konkrētā brīdī. Nav sanācis gleznot uz zīda un diez vai arī sanāks, tāpēc šādu lietu īsti nevaru uzstādīt kā Ziemassvētku brīnumu. Katram savs brīnums!
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 8th, 2007, 11:21 pm
|
|
Zīda apgleznošana ir līdzīga pastaigai. Kā galvā glezno domu tēlus, tā uz zīda. Dažreiz paķēpājos arī ar eļļas krāsām, bet... Pēc tam jāvēdina telpas. Beigās izskatās skaisti, bet ķēpīgi.
Es jau patiesībā ļoti gribu sniegu. Viss tik balts. Liekas, ka tajā brīdī viss ir perfekti. Cilveki. Viņu rīcība.
Ai, nākamo vasaru mani atkal gaida Latvenergo. Tas nozīmē, ka,ja nebūs zudusi Ziemassvētku sajūta, tad pēc darba būs jaiet uz jūru, ja ne pastaigaties un atvēsināt pratu, tad vismaz veldzēties peldē. Šovasar tas gan bija tikai divas reizes. Bet būs labāk!
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 8th, 2007, 11:31 pm
|
|
Pastaiga ar otu pa zīdu, zīmējot savu pastaigas domu ceļu? :)
Tā jau vairs nebūs Ziemassvētku sajūta. Tā jau būs saulainās vasaras sajūta. Ziemassvētku sajūtai vajadzētu beigties tad, kad nokūst sniegs, tālāk jau būs citas sajūtas.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 8th, 2007, 11:42 pm
|
|
Tieši tā. Sekojot savai iedvesmai, kur tā mani ved. Un zīds tik labi plūst. Bet, izmantojot kontūras, visu ir iepsējams jau iepriekš ierobežot. Kaut vienmēr gadās, ka kaut kur kaut kas grib iet citu ceļu, izlausties cauri kontūrai un plūst savu ceļu. Ja glezno kaut ko tiešu, tā ir problēma. Bet, gleznojot sev, savam priekam, tas ir interesanti. Nupat iedomājos, ka jāpamēģina uz zīda veidot fraktāļūs...
Nē, šovasar mani apciemoja tieši Ziemassvētku sajūta. Zinu, ka tieši šī sajūta. Tāpēc ir dubult interesanti pārdomāt dažādas lietas, jau lasītas grāmatas, ja Tevi apciemo Ziemassvetku sajūta vasarā.
Bet parasti, kā Tev patīk, tiek ievērota secība, un Ziemassvetku sajūtai seko pavasaris, tad vasara , rudens un atkal ziema... Mūžīgais cikls. Kaut laiks iet uz priekšu. Nu, gribas man piekrist variantam, ka viss iet pa spirāli uz augšu.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 8th, 2007, 11:48 pm
|
|
Fraktālis jau nebūtu pastaiga. Vai arī pastaiga ar ierobežotu telpu un kontūru. Bet vispār varētu izskatīties labi. Pagājušajā gadā bija iespēja paklausīties par vairāku dimensiju telpām, kur Daiga Taimiņa arī demonstrēja savus tamborējumus ar šīm vairākdimensiju lietām. Bija līdzīgi korāļiem.
Nu nez, Ziemassvētku sajūta jau diezvai liktu iet peldēt :D Tā kā auksti ziemā peldēt.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 8th, 2007, 11:55 pm
|
|
Kāpēc ne? No viena līmeņa nākamajā, soli pa solim,- gluži kā pastaiga. :p
Ziemassvētku sajūta deva spekus aiziet līdz jūrai, nevis tuvāk esošajam mājām, ar toreizējo nogurumu...
Peldēties, protams, lika saule.
Bail nosalt?
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 9th, 2007, 12:02 am
|
|
Nē, vispirms vajag izcirst āliņģi biezajā ledū, lai varētu ielīst ūdenī :)
Pastaigas. Ta jau ir cita sfēra. Tas uzlabo garastāvokli vai lītu lietus, vai snigtu sniegs. Un pa puteni ... kā man patīk staigāt pa puteni un lielu vēju. Tad ir tāda sajūta, ka saplūstu ar dabu. Jūtos tai piederīga. Un viss liekas ideāli.
Bet tāda jau ir daba. Pēdējo reizi kārtīgi pastaigājos vasarā gar jūru. Bet, to atceroties, paliek skumji. Labak domāt par to, kas var notik...kas mani vēl sagaida...