Pastaigas. Ta jau ir cita sfēra. Tas uzlabo garastāvokli vai lītu lietus, vai snigtu sniegs. Un pa puteni ... kā man patīk staigāt pa puteni un lielu vēju. Tad ir tāda sajūta, ka saplūstu ar dabu. Jūtos tai piederīga. Un viss liekas ideāli.
Bet tāda jau ir daba. Pēdējo reizi kārtīgi pastaigājos vasarā gar jūru. Bet, to atceroties, paliek skumji. Labak domāt par to, kas var notik...kas mani vēl sagaida...