December 8th, 2007 (08:53 am)
Ir tik lieliska Ziemassvētku sajūta.
Patiešām žēl, kam tās nav...
Comments
|
Posted by: bērnības cadeau (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} cadeau) Posted at: December 8th, 2007, 11:30 pm
|
|
Nepiekrītu! Mana Ziemassvētku sajūta mani nepamet jau trešo nedēļu. Dienu no dienas. Pat lekcijās, kad ir pārtraukumi, atgriežos pie šīs sajūtas. Kad lekcijas beigušās un ir nogurums, nemanot ieplūst šī sajūta un tad atkal pati paceļas galva. Iekāpju transportā ar smaidu, un piepūtušies cilvēki nesaprot, kas ar mani, jo āra taču tāds lietains un nemīlīgs... :D Tas reizem ir tik smieklīgi.
Var gan! Šodien var saulē izkust viss. Un rīt negaidot uznākt lieli mīnusi un salt, un snigt lielām pārslam, vai smalkām, smalkām...
Arī haoss var būt nomierinošs. Bet, ja Tev nepieciešams secīgums, tad dari tā. Es tikai nesaprotu, ko Tev vēl domāt, vai ļauties Ziemassvētku sajūtam? Galu galā- tikai divas nedēļas palikušas... Pēdējā brīdī nesaķersi, var būt par vēlu... Un kas tie par Ziemassvētkiem, ja nav Ziemassvetku sajūtas?
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 8th, 2007, 11:39 pm
|
|
Man jau liekas, ka Ziemassvētku sajūta nemanāmi ir piezagusies :D
Ir labi, ja sajūta nezūd.
Labi var, bet Tevis aprakstītā situācija nederēs, jo tad sniegs nevis būs, bet snigs. Vienīgi var iztēloties, ka no rīta pieceļoties ir uzsnigusi bieza sniega kārta. Paceļu aizbrauc tīrāmā mašīna. Viss ir piesnidzis un bērna no prieka atkal lēkā pa sniegu.
Haoss var būt nomierinošs, bet tomēr ir arī ticamības sajūta. Arī iztēlei var piešķirt ticamības sajūtu. Var iztēloties, ka dzīvo 18. gadsimtā, mežā, koka būdiņā ar mazu lodziņu un ārā viss ir piesnidzis un vēl lēnām no gaisa krīt sniegs. Šāda iztēle nav ticama un tai nevajag ticamību, bet iztēlojoties, ka atver durvis un ārā viss ir balts, jau tomēr ir ieteicama secība, jo tā ir iztēle par redzamu lietu.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 8th, 2007, 11:52 pm
|
|
Tev piezagās, kamēr domāji tai ļauties vai nē?
Es varu to izteloties, kā man aiz palodzes, rīt no rīta pamostoties, ir apsnigusi palodze un jūtu pat salu. Tāpat, kā ar bailēm. Tās var apvaldīt, tām var ļauties. Viss atkarīgs no cilvēka, viņa gribas.
To var saukt arī par ieciklēšanos - Tu redzi lietu, tātad nav un nevar būt sniega, jo nav attiecīgu grādu. un zini, ka līt solīja lietu visu dienu,-kāds vēl sniegs. Tikai realitātes izjūta. Nav jau tā, ka es izietu ārā, domādama, ka viss nosnidzis. Tik ejot stradā iztēle, būss sniegs, un domās dzirdi gurkstam sniegu.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 8th, 2007, 11:55 pm
|
|
Rīt varēs pārbaudīt vai piezagās vai nē.
Iztēli vajag ieslēgt un tad var arī redzēt kā un cik ilgi tā darbosies.
Uzturēšana ir ļoti būtiska lieta. Vēl nesen ar vienu pietiekami gudru cilvēku runājot bija atslēgas frāze par uzturēšanu. Precīzi neatceros, bet tas bija tā, ka cilvēki iedomājas, ka kaut ko uztaisīs un viss būs labi, bet uzturēšanas daļu kaut kā piemirst. Un šeit rodas problēma, jo to visu pienācīgi neuzturot, tas viss lēnām nomirst.
Šodien es varu iztēloties baltus, piesnigušus kokus. Vieglu aukstumu, kas saldē degunu. Un tālē lēnām paceļas saule. Bet rīt es to pašu vairs nevaru iztēloties, jo tā jau būs atmiņa, nevis iztēle. Rīt man būs jāiztēlojas, ka pūš vējš un paliek aukstāk. Pēc tam būs sniegputenis. Tad atkal parādīsies atkusnis. Piesals un būs lāstekas. Bet tam visam ir jābūt secīgi. Nevar nokust viss sniegs un nākošajā dienā atkal spīdēt saule un pikoties.
Tas tiešām ir fantastiski :)