Uzturēšana ir ļoti būtiska lieta. Vēl nesen ar vienu pietiekami gudru cilvēku runājot bija atslēgas frāze par uzturēšanu. Precīzi neatceros, bet tas bija tā, ka cilvēki iedomājas, ka kaut ko uztaisīs un viss būs labi, bet uzturēšanas daļu kaut kā piemirst. Un šeit rodas problēma, jo to visu pienācīgi neuzturot, tas viss lēnām nomirst.

Šodien es varu iztēloties baltus, piesnigušus kokus. Vieglu aukstumu, kas saldē degunu. Un tālē lēnām paceļas saule. Bet rīt es to pašu vairs nevaru iztēloties, jo tā jau būs atmiņa, nevis iztēle. Rīt man būs jāiztēlojas, ka pūš vējš un paliek aukstāk. Pēc tam būs sniegputenis. Tad atkal parādīsies atkusnis. Piesals un būs lāstekas. Bet tam visam ir jābūt secīgi. Nevar nokust viss sniegs un nākošajā dienā atkal spīdēt saule un pikoties.

Tas tiešām ir fantastiski :)