Kā man riebjas tie kuri nav nekas.
Nekas spīdīgs, nekas pamanāms, nekas ievērības cienīgs.
Tādi paši kā es. Sanāk ka es riebjos pats sev.
Niecības. pfff...
Bet vispār, ja es nebūtu tik pozitīvs un būtu vājāks, es pārgrieztu sev vēnas :)
Manuprāt tas varētu būt patīkami. Tas mirklis kad cilvēks iemieg un neko vairs nejūt.
Tomēr dzīve ir skaista. Gan vakara, gan rīta saule ir skaista.
Un melnmatainā meitene ir skaistāka par visu pasaulē :P