atkal viens
un es aizmirsu, ko gribēju rakstīt. tā tā.
ak jā! tātad vēlos pavēstīt, ka visu dzīvi esmu uzņēmusi miglainus attēlus un vairs nespēju tiem skatīties acīs, ja ir iespējams tāds asums, tāds asuma dziļums, tāda fokālā plakne, tik ciešs diafragmas aizvērums! mans digitālais ziepjutrauks acīmredzami izdarīja pašnāvību, nolēkdams no manas somas uz grīdas un izkāris objektīvu guļ cimdiņā un krakšķ, ja iebāž bateriju atpakaļ pakaļā. es izklausos ļoti vīrišķīgi savās valodās, jā, zinu. man vienalga.