dorotija ([info]c3po) rakstīja,
@ 2010-06-27 23:17:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mājas brīžiem izvilina no atmiņu atvilknītēm gaužām noputējušas, saldsērīgas ainas; brīžiem atplēš nesadzijušas brūces, un tomēr nemainīgi saglabā bezrūpības siltās segas funkcijas. Pat ja tiek nomainīts ledusskapis un gleznas pie sienām, es te jūtos tieši tāpat kā pirms tūkstošgades iestāšanās. Ja vien neņem vērā neģēlīgo aukstumu un tukšumu rudens un ziemas mēnešos, kāds agrāk tik ļoti nebija novērojams.
Šovakar ar mammu un Skudru noskatījāmies biogrāfisko drāmu par Georgu Otsu. Bija interesanti gaidīt, kad atkal parādīsies Kaupers stilīgā uzvalciņā ar bereti galvā. Brīvdienās brāļabērniem iemācīju spēlēt Bonanzu. Spēlējām divas dienas līdz pirmajām galvassāpēm (manām) (jo viņi ļoti trokšņaini un bez mitas tirgojās ar pupām). Braucām ar riteņiem. Atpūtāmies. Kā jau svētdienā pieklājas.
Tomēr dažas tradīcijas te vairs nekad netiks piekoptas, un man vienmēr ļoti pietrūks tēta svētdienu pankūku rīti un tas, kā ejot laukā no mājas mēs vienmēr viens otram mēdzām pamāt (tā, ka pat kaimiņi pretējā ielas pusē nevarēja to nepamanīt..)
Reizēm es jūtos tik sena.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]jim
2010-06-28 00:09 (saite)
izlasīju, ka tu reizēm jūties tik resna.

kāreiz šodien pārlasīju visādas vecas vēstules, to skaitā pilnu saraksti ar tevi oranžajā portālā (tā viņiem tāda laba lieta, ka, izdzēšot profilu, izdzēstā sūtītāja sūtījums neizdzēšas) un tad bija kādu brīdi jācīnās ar, nezinu, sentimentu? nostaļģiju? kaut ko, par ko attāli runāja Cracked savā jaukajā rakstā (http://www.cracked.com/article_18611_the-10-most-important-things-they-didnt-teach-you-in-school.html) - "Many of you will get very depressed in your 20s, and some of you will stay that way the rest of your lives. Over the years your garage band will break up, you career dream will fall through, a girl will break your heart, you'll be unhappy with your body, you'll lose your parents, your favorite pet will die, you will endure at least one very terrible injury that requires hospitalization and breaks new boundaries for what kind of pain you thought was possible. The reason why this will lead to depression, where it may not have done so for an equivalent person 200 years ago, is because you were raised on illogical stories where things always work out for the main character for utterly arbitrary reasons." Nu tā, ka nav jau nekāda konkrēta iemesla skumt, ja neskaita to, ka ir dzīve, la vida passa.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]c3po
2010-06-28 00:36 (saite)
heh, resna, protams, es arī jūtos (kā jau sievietei pieklājas)

pirms dzēšanās no oranžā portāla, es arī nodevos nostaļģiskām nodarbēm- viskautko pārlasīju un piekopēju, bet diemžēl daļa tā arī pazuda tīmekļa melnajā caurumā līdz ar kompjūtera sajukšanu prātā. labi gan, ka man pašai arī sava atmiņa ir..
vēl neizlasīju visu rakstu, bet līdz 30-tajai dzimšanas dienai noteikti tas jāizdara :) šobrīd vēl cīnos ar pārāk lielām ambīcijam, kas mijas ar pilnīgi nekādām ambīcijām profesionālajā dzīvē.
galu galā man šķiet, ka viss notiks tā kā notiks, un tas nebūs ne labi, ne slikti. vai ne

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?