.hm. nu man filma ir visai mīļa - skaidrs, ka uz daudz ko var var skatīties ar smaidu/ironiju (atkarībā noskaņojuma), bet pamatmesidžs -(kas gan grāmatā, man liekas, izteiktāks nekā filmā) ka dabisks ļaunums ir akceptējams un pat vēlams, salīdzinājumā ar uzspiestu labam būšanu (kas savā mākslīgumā kļūst par kko nedabiski perversu) - ir pat visnotaļ simpātisks un pārdomas veicinošs.