Sapnis par telefonu
Sieviete ap 29 - iemīlējusies, gudra, it kā arī smuka (kā kuram, jo ar to smukumu jau ir kā ir - vienam smuka, otram nesmuka...) dod man savu podziņu telefonu, jo atnākusi īsziņa. Mīlestības īsziņa. Es lasu un priecājos. Pēkšņi atskrien meitene. Meitene pelēka, un sapnī viņu definēju kā zubri, zubrilku (piedod, arī es tā esmu savureiz nosaukta, bet ne tāpēc, ka pelēka). Viņa iebāž savu degunu telefona ekrānā, lasa visu salkano tekstu un vēl piedevām smaida un jūsmo. Mums abām - sievietei ap 29 un stāstniecei - gan šķiet tas prettiesiski. Aizrādām, bet viņa burtiski norij telefonu. Viens kampiens un nav. Mēs laikam nodomājām, ka tāds nonsenss nav ne dzirdēts, ne redzēts. Pēkšņi es atrodos trolejbusā, bet vēl pēc mirkļa realitātē.