imho, tas labums/kreisums un izpratne par šo vārdu nozīmi mums te ir tik gauži specifiska, ka vai dieniņās.

(Reply to this) (Thread)

Kas nu tur specifisks. Viss gana konkrēti: vidējam latvietim šķiet, ka "kreisais" ir par Maskavu, "labējais" - par Vašingtonu, bet "centrists" - par Briseli. Un dziļa neizpratne, ka kaut kur citur pasaulē ar šiem jēdzieniem apzīmē ko citu. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāpēc pret globusu ir jāstāv ar pakaļu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir sajūta, ka esi visiem priekšā. :)

(Reply to this) (Parent)

(nemāku rakstīt:), tā tad:
Vai nepastāv arī tie, kas aptuveni saprot to, ko šie termiņi nozīmē, bet izvēlās būt, teiksim, labējais, aiz zeitgeista spēka (kā ārzemnieks, es domāju par zeitgeists šeit, kā vēlme būt starp 'izglītotākiem', kas teiksim lasītu žurnālu 'ir' (un the Economist izdevumu Īntelligent Life'), un balsotu par vienotību utt.)?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es to drīzāk dēvētu par savdabīgu "kargo kulta" izpausme: cilvēks balso par labējiem un uzskata sevi par labējo, ticot, ka ja tā sevi definēs, tad būs "labējais", bet labējie viņaprāt ir turīgi un labi dzīvo. Kaut realitātē šis cilvēks ir nabags un, īstenojoties labējai politikai, viņa dzīves komforta līmenis samazināsies vēl vairāk (tāpēc šis, nobalsojis par labējiem, iet piketēt un pieprasa valsts kontroli, valsts gādību, nodrošinājumu u.c. izteikti kreisās prasības - attiecīgi, pētījumos tiek atzīts par kreiso).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā - šī arī ir zināma parādība. Bet vai šī ir jauna parādība? Mani interesē, kā bija padomju laikos. Vai cilvēki domāja par sevi šajā kontekstā? Es pieņemu, ka tad nebija tie turīgie, labējie piemēri (lai gan iespējams, ka kļūdos - un noteikti bija krasas atšķīrības starp atsevišķiem posmiem psrs laikā).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Padomju laikos jau nebija demokrātijas un izvēles. Bet spēja publiski runāt un atbalstīt vienu, bet reāli domāt pavisam ko citu, jau nākt no turienes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es saprotu, ka nebija izvēles, bet vai tas nozīmē, ka cilvēki nespēja domāt par lietām šinī politiskajā spektrumā? Vai vai kapitalisms vienkārši nozīmēja brivību un izvēli?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāda jēga domāt par lietām, kuras tāpat nevarēja ietekmēt. Pārmērīga domāšana jebkurā virzienā bija pat bīstama.

Kapitālisms padomju cilvēku apziņā nesaistījās ar brīvību un demokrātiju, bet tikai ar utopisku pārticības zemi ar piena upēm un ķīseļa krastiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm - tad no kurienes nāca sapratne par to, ko nozīmē kreisumu/labējumu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm, es vēl joprojām nesaprotu, kāpēc vajadzīgs šāds dalījums ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es ik pa laikam tuvojos sapratnei, kāpēc šis dalījums ir vajadzīgs (šinī plutokrātiskā sistēmā) - bet tas ir cits jautājums.

(Reply to this) (Parent)

Nuss, es gan nevaru objektīvi spriest, jo padomju periodā ritēja mana bērnība (bet bērnība vienmēr šķiet laimīga, neatkarīgi no politiskās iekārtas), savukārt vēlīnajos padomju varas gados mani vairāk interesēja alus un meiteņu krūtis, nevis līdzcilvēku domāšanas modeļi. :)

Domāju, ka padomju laikā šāda dalījuma nebija, jo nebija nekādu atšķirību politiskajos uzskatos (uzskati, pasaules modelis visiem bija gana līdzīgs, atšķīrās tikai pēc patīk/nepatīk). Vārdu "labējie" varēja sastapt tikai politiskajās ziņās, tipa "Latīņamerikā noticis kārtējais labējo apvērsums, pie varas nākusi militārā hunta", jeb "palīdzēsim kreisajiem Nikaragvā cīnīties pret amerikāņu imperiālistiem).

Attiecīgi, PSRS pašlikvidējoties, ļaudīs automātiski nostiprinājās primitīva pārliecība: "kriesie" ir par PSRS, bet labējie ir pret PSRS, tātad, ja esi pret PSRS, tad automātiski esi "labējais". Un šī formula dzīva vēl joprojām ļaužu apziņā.

(Reply to this) (Parent)

Tā padomājot, padomju laikā kargo kulta nebija (tas sākās tikai PSRS sabrukuma brīdī, sākot imitēt iztēloto Rietumu dzīves veidu), bet bija izteikta mimikrija.
Proti, sociālā noslāņošanās bija minimāla (autobusa šoferis varēja pelnīt vairāk, nekā autotransporta uzņēmuma vadītājs). Taču, no otras puses, statuss un vieta hierarhijā deva papildus bunusus (šoferis varbūt pelnīja vairāk par direktoru, toties direktors izmantoja valsts piešķirtu - uz amata laiku, - vasarnīcu, dienesta automašīnu, iespēju iepirkties veikalos, kuros pieejams plašāks preču klāsts u.tml.).
Attiecīgi, dažādi aksesuāri, kas nebija pieejami visiem, pauda piederību ekskluzīvākai (ar pieeju bonusiem) grupai (piemēram, ja tev ir Rietumos ražoti džinsi vai "Adidas" sporta kurpes, tad tas nozīmēja, ka pats vai tavs ģimenes loceklis ir pietiekami ietekmīga figūra tirdzniecības tīklā, lai ko tādu dabūtu). Tāpēc plaši izplatīta bija vēlme kā tikt pie šādiem aksesuāriem, ar to palīdzību demonstrējot, ka neesi vienkāršs cilvēks, bet ar "sakariem" vai tiem pietuvināta persona.
Šādi aksesuāri varēja būt visdažādākie, sākot ar kožļājamo gumiju, kokakolas pudelīti, vai kāda brenda iepakojuma maisiņu (kas tika par bargu naudu pirkts melnajā tirgū, rūpīgi saudzēts, demonstratīvi nēsāts - līdzīgi kā vēl šodien proletāriešu meitēni staigā ar "Zara" vai "Plaza di Italia" maiziņiem, lai demonstrētu, ka var atļauties iepirkties šajos veikalos, tātad pieder augstākam sociālajam slānim, nekā ir).

Kaut kā tā.

(Reply to this) (Parent)