Paldies - a kā ev šķiet: vai ir situācijas (izņemot, teiksim, karš) kurā tava latviešu identitāte varētu kļūt tev svarīgāka?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es nevaru zināt, kāda es būtu karā, līdzīgi ka nezināju, kāda es būšu māte, piem.
es esmu jutusi solidaritāti ar savējiem, piem., uz fudži kalna dzirdot lietuviešu valodu vai vispār starptautiskā kolektīvā pieslējusies kādai etniski vai mentāli tuvai grupai. Japānā draudzējos te ar krieviem, te kanādiešiem, te franču ebrejiem. kaut kā automātiski gribas sev blakus līdzīgus cilv, ar ko dalīties domās bez vārdiem, bet at laiku es atklāju japāņus, un tagad internacionālā kolektīvā justos tuvāka viņiem varbūt. tas viss ir tik mainīgi. dzivojot ārzemēs liekas, ka ar latvieāiem it ka var saprasties no pus vārda, bet tad atkal tas ir tikai sākums, un tie ir daudzi dažādi assholi, no kuriem ar reti kuru ir kas kopīgs. bet ar tiem, ar kuriem ir kopīgs, tie tad ir ļoti tuvi.
bet karā... es ceru, ka es spētu būt taisnīga un glābt vājos un nevienu nenogalināt.

(Reply to this) (Parent)

oi nepareizi izlasīju jautājumu - likās, ka jārunā par karu. tas nekas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kurš gribētu runāt karu - pfu, pfu, pfu (vau tfu, tfu -- es nezinu).

Paldies atkāl. Man ir līdzīgas pieredzes ar internacionālām kolektīvām. Bet kā tas ir tad, kad dzīvo uz ilgāku laiku ārzemēs ar vietējiem? Manuprāt, bieži notiek ka 'nevietēji' draudzējas ar 'nevietējiem' - tā arī bija tava pieredze?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man ir dažādas pieredzes, kas cita citu ir apgāzušas. bet tendence tomēr tāda, ka esmu beigās satikusi dažus, bet tuvus cilvēkus - gan vietējos, gan nē. tikai tas prasa laiku - pašam jāiegūst it kā "īsta dzīve", nevis tikai viesa vieglprātīgā un jautrā loma.
Briselē šī iejušanās notika ātrāk, jo tur visi ir ļoti internacionāli un vietējie arī kaut kā pieraduši pie tā. es jutos forši, dzīvojot marokāņu rajonā, kad viņi mūs pieņēma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā - ir jāiet caur piedzīvojumiem ar cilvēkiem, vai nē? Interesānti, ko rakstīji par Briseles vietējiem - kā viņi pielāgojas: ne biju par to domājis.

Man nesen bija ļoti bedīga pieredze ar džeku no Marokas: pat nezinu, vai es gribu par to rakstīt, jo esmu izdarīis drūmu secinājumu par iespejamību dzīvot kopā ar cilvēkiem no šīs kulturas - bet forši, protams, ka viņi jūs pieņema - vai tu domā, ka viņi bija gatavāki (ja ir jēgas tā vispārināt) pieņemt jus, jo jus bijāt no ārzēmes?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man ir bijusi ļoti slikta pieredze ar "zēniem no Marokas" jaunībā. bet tāda ir bijusi arī ar krievu "urlām" un citiem stulbiem un nepriviliģētiem cilvēkiem "no rajona".
domāju, ka pirmā barjera mūs pieņemšanā bija tā, ka viņi (piemēram, dzīvokļa saimnieki un kaimiņi) saprata, ka mums nav aizspriedumu pret "viņiem visiem". saimniece pati teica, no kuriem cilvēkiem jāuzmanās, kuri ir bandīti. viņiem ir ļoti svarīgi, lai viņus visus neuzskata par melīgiem, sliktiem un stulbiem. katra imigrantu ģimene ir citādāka, pat ja kultūras kodi liekas līdzīgi.
varbūt viņiem šķita jocīgi, ka mēs "eiropieši" varam būt nabadzīgi un īrēt lētu dzīvokli no viņiem. katrā ziņā daudzi bija ļoti sirsnīgi, atsaucīgi, piedāvāja palīdzību, deva padomus, aicināja uz saviem svētkiem, jokojās ar mūsu dēlu, kurš bija vienīgais blondīns kvartālā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ļoti interesanti: paldies.
Kā viņi uzzināja, ka jums nebija aizspriedums pret viņiem: tā dabiski izrietēja no sarunas/jusu uzvedības?
Man vēl divi jautājumi:
Cik, svarīgi, tavuprāt viņu kulturu/tautas identitāte ir viņiem?
Un, vai tev šķiet, ka viņi varētu integrēties ar beļģiešiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man liekas, ka vini par mums runāja - o, viņš strādā Eiropas institūcijās - tas daudzas reizes tika atkārots ar wow, jo "tie cilvēki parasti pie mums nedzīvo". dzīvokļa saimnieki to stāstīja citiem, viņi daudz klačojas un satiekas, tāds priekšstats. un mēs bijām labi īrnieki, kas maksāja laikā, kas nemeklēja bēgļa statusu, nebija izmisumā, tāpēc arī izturējās ar cieņu. ar tuvējiem veikalu tirgotājiem vienmēr draudzīgi runājāmies, stāstījām no kurienes esam un ko darām. tad piedalījamies vakariņu šovā, kur taisījām marokas ēdienus, ko nemācējām, u viņi mums skaidroja, tas bija liels notikums rajonā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

izklausās jauki

(Reply to this) (Parent)

man liekas, ka viņiem par savu identitāti arī ir dažādas stadijas - citi grib iekļauties, bet nesanāk, jo ir stigma par viņiem. inteliģentākie grib cieņu un tādu statusu, kā vietējiem vai kas atbilstu viņu profesijai. citi dzīvo ļoti smagi un turēties kolektīvā ir vieglāk.

(Reply to this) (Parent)

vietējie beļģi man stāstīja, ka pirms 9/11 visi labi sadzīvoja. bet pec sākās radikalizēšanās un nošķiršanās. to varēja just arō katru reizi pēc kāda terorakta. tie paši cilvēki, ar ko katru rītu brauc tramvajā, jūtas sašķelti - kauns, dusmas, vainas sajūtas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es pieņemu tad, ka radikalizēšanas notiek lielākoties tiem, kuri dzīvo ļoti smagi un turējas kopā kolektīvā. Tie, tad uzliek spiedienu uz tiem, kuri grib integrēties (Kā mans draugs Altaf apgalvoja: daudzi no viņa ģimenes/draugiem norakstīja viņu ka 'Coconut' (white on the inside).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

savukārt Amsterdamā es strādāju pie ēģiptieša (viņam piederēja meksikāņu restorāns, viņs bija precējies ar holandieti jau 30 gadus) un viņš bija super laipns un kosmopolīts un wise. viņš arī neuzskatīja mani par white trash vai poļu mauku tikai tāpēc, ka man vajadzēja darbu bez papīriem, ko nebija laiks uztaisīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(atšķirībā no franču kino skolas studentiem, kuri tā arī nekad nemainīja domas, ka es esmu poļu mauka, kas iestājusies universitātē, lai dabūtu uzturēšanās atļauju)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tie studenti bija vietēji?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lielākoties, vismaz 2. paaudzē Francijā dzīvojoši. ievēroju tolaik fenomenu, ka runāt sliktu par "krāsainajiem" bija tabu, bet par Austrumeiropu (poļu mauku joki un "jums ir mājā televizors") bija norma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jums ir mājā televizors? Nesaprotu... viņi pieņem, ka austrumeiropiešiem ir vai nav televizors mājās?
Interesanti kāpēc viņi droši varēja atļauties ņirgājās par jums, nevis par 'krāsainajiem' - nu, tas, protams mani nepārsteidz, bet ja domājam par iespējamo multikulturālu sabiedrību, tad šai parādībai ir nozīme.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas gan bija ap 2004. gadu. pieļauju, ka tagad visi kļuvuši labāki.

(Reply to this) (Parent)

jā, this! par tiem jokiem. laikam tāpēc es smieklīgi spītējos un pastāvu uz to, ka ģeogrāfiski esmu no Ziemeļeiropas (politiski, kulturāli, vēsturiski - tas jau ir cits stāsts)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

90tajos mani vietējie, protams, automātiski lika Krievijas vai, labākajā gadījumā, Austrumeiropas kastītē.
Tagad, citā valstī gan, vietējie vispār īpaši nekādā kastītē neliek (un ko nozīmē vietējie - tas arī ir mainījies), bet citi iebraucēji!! Esmu piedalījusies dažu svētku un atbalsta pasākumu rīkošanā patvēruma meklētājiem. Tajos satiktie krieviski runājošie visi, visi kā viens bez jautājumiem "zina", ka esmu šeit labākas dzīves meklējumos, kaut kā apčakarējusi sistēmu u.tml.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pag pag... tie krievi runājošie, kuri piedalījās pasākumos, kas atbalsta patvēruma meklētājiem?
Ja drīkstu.. kurā valstī tu dzīvo tagad?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šveicē.
Starp patvēruma meklētājiem esmu satikusi krieviski runājošus cilv. no Ukrainas, Krievijas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldāvijas. Bet viņi, protams, starp patvēruma meklētājiem ir minoritāte, lielākais vairums ir no Āfrikas valstīm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Skaidrs. Vai Tu domā, ka patvēruma meklētāji no Āfrikas valstīm apgalvotu to pašu par Āfrikaniem, kuriem ir tiesības dzīvot Šveicē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, domāju, ka nē, varbūt tāpēc, ka valsts iedzīvotāju vidū cilvēku no Āfrikas valstīm proporcionāli ir daudz vairāk kā no "mūsu puses"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cenšos saprast tavu logiku. Vai Tu domā, ka fakts, ka tur jau bija daudz cilvēku no Āfrikas Šveicē nozīmē, ka viņiem nebija jāapčakarē sistēms, lai tur nokļūtu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es domāju tos, kas šeit ir jau 2. paaudzē, kas šeit jau ilgi dzīvo un strādā. Protams, arī pirms 20 / 30 / 40 gadiem šeit ierasties nebija viegli, bet tomēr citādi kā "bēgļu krīzes" laikā.

(Reply to this) (Parent)