Comments: |
man ir bijusi ļoti slikta pieredze ar "zēniem no Marokas" jaunībā. bet tāda ir bijusi arī ar krievu "urlām" un citiem stulbiem un nepriviliģētiem cilvēkiem "no rajona". domāju, ka pirmā barjera mūs pieņemšanā bija tā, ka viņi (piemēram, dzīvokļa saimnieki un kaimiņi) saprata, ka mums nav aizspriedumu pret "viņiem visiem". saimniece pati teica, no kuriem cilvēkiem jāuzmanās, kuri ir bandīti. viņiem ir ļoti svarīgi, lai viņus visus neuzskata par melīgiem, sliktiem un stulbiem. katra imigrantu ģimene ir citādāka, pat ja kultūras kodi liekas līdzīgi. varbūt viņiem šķita jocīgi, ka mēs "eiropieši" varam būt nabadzīgi un īrēt lētu dzīvokli no viņiem. katrā ziņā daudzi bija ļoti sirsnīgi, atsaucīgi, piedāvāja palīdzību, deva padomus, aicināja uz saviem svētkiem, jokojās ar mūsu dēlu, kurš bija vienīgais blondīns kvartālā.
ļoti interesanti: paldies. Kā viņi uzzināja, ka jums nebija aizspriedums pret viņiem: tā dabiski izrietēja no sarunas/jusu uzvedības? Man vēl divi jautājumi: Cik, svarīgi, tavuprāt viņu kulturu/tautas identitāte ir viņiem? Un, vai tev šķiet, ka viņi varētu integrēties ar beļģiešiem?
man liekas, ka vini par mums runāja - o, viņš strādā Eiropas institūcijās - tas daudzas reizes tika atkārots ar wow, jo "tie cilvēki parasti pie mums nedzīvo". dzīvokļa saimnieki to stāstīja citiem, viņi daudz klačojas un satiekas, tāds priekšstats. un mēs bijām labi īrnieki, kas maksāja laikā, kas nemeklēja bēgļa statusu, nebija izmisumā, tāpēc arī izturējās ar cieņu. ar tuvējiem veikalu tirgotājiem vienmēr draudzīgi runājāmies, stāstījām no kurienes esam un ko darām. tad piedalījamies vakariņu šovā, kur taisījām marokas ēdienus, ko nemācējām, u viņi mums skaidroja, tas bija liels notikums rajonā.
man liekas, ka viņiem par savu identitāti arī ir dažādas stadijas - citi grib iekļauties, bet nesanāk, jo ir stigma par viņiem. inteliģentākie grib cieņu un tādu statusu, kā vietējiem vai kas atbilstu viņu profesijai. citi dzīvo ļoti smagi un turēties kolektīvā ir vieglāk.
vietējie beļģi man stāstīja, ka pirms 9/11 visi labi sadzīvoja. bet pec sākās radikalizēšanās un nošķiršanās. to varēja just arō katru reizi pēc kāda terorakta. tie paši cilvēki, ar ko katru rītu brauc tramvajā, jūtas sašķelti - kauns, dusmas, vainas sajūtas.
Es pieņemu tad, ka radikalizēšanas notiek lielākoties tiem, kuri dzīvo ļoti smagi un turējas kopā kolektīvā. Tie, tad uzliek spiedienu uz tiem, kuri grib integrēties (Kā mans draugs Altaf apgalvoja: daudzi no viņa ģimenes/draugiem norakstīja viņu ka 'Coconut' (white on the inside).
savukārt Amsterdamā es strādāju pie ēģiptieša (viņam piederēja meksikāņu restorāns, viņs bija precējies ar holandieti jau 30 gadus) un viņš bija super laipns un kosmopolīts un wise. viņš arī neuzskatīja mani par white trash vai poļu mauku tikai tāpēc, ka man vajadzēja darbu bez papīriem, ko nebija laiks uztaisīt.
(atšķirībā no franču kino skolas studentiem, kuri tā arī nekad nemainīja domas, ka es esmu poļu mauka, kas iestājusies universitātē, lai dabūtu uzturēšanās atļauju)
Tie studenti bija vietēji?
lielākoties, vismaz 2. paaudzē Francijā dzīvojoši. ievēroju tolaik fenomenu, ka runāt sliktu par "krāsainajiem" bija tabu, bet par Austrumeiropu (poļu mauku joki un "jums ir mājā televizors") bija norma.
Jums ir mājā televizors? Nesaprotu... viņi pieņem, ka austrumeiropiešiem ir vai nav televizors mājās? Interesanti kāpēc viņi droši varēja atļauties ņirgājās par jums, nevis par 'krāsainajiem' - nu, tas, protams mani nepārsteidz, bet ja domājam par iespējamo multikulturālu sabiedrību, tad šai parādībai ir nozīme.
tas gan bija ap 2004. gadu. pieļauju, ka tagad visi kļuvuši labāki.
From: | anna |
Date: | November 7th, 2018 - 11:04 am |
---|
| | | (Link) |
|
jā, this! par tiem jokiem. laikam tāpēc es smieklīgi spītējos un pastāvu uz to, ka ģeogrāfiski esmu no Ziemeļeiropas (politiski, kulturāli, vēsturiski - tas jau ir cits stāsts)
From: | anna |
Date: | November 7th, 2018 - 02:51 pm |
---|
| | | (Link) |
|
90tajos mani vietējie, protams, automātiski lika Krievijas vai, labākajā gadījumā, Austrumeiropas kastītē. Tagad, citā valstī gan, vietējie vispār īpaši nekādā kastītē neliek (un ko nozīmē vietējie - tas arī ir mainījies), bet citi iebraucēji!! Esmu piedalījusies dažu svētku un atbalsta pasākumu rīkošanā patvēruma meklētājiem. Tajos satiktie krieviski runājošie visi, visi kā viens bez jautājumiem "zina", ka esmu šeit labākas dzīves meklējumos, kaut kā apčakarējusi sistēmu u.tml.
pag pag... tie krievi runājošie, kuri piedalījās pasākumos, kas atbalsta patvēruma meklētājiem? Ja drīkstu.. kurā valstī tu dzīvo tagad?
From: | anna |
Date: | November 7th, 2018 - 05:00 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Šveicē. Starp patvēruma meklētājiem esmu satikusi krieviski runājošus cilv. no Ukrainas, Krievijas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldāvijas. Bet viņi, protams, starp patvēruma meklētājiem ir minoritāte, lielākais vairums ir no Āfrikas valstīm.
Skaidrs. Vai Tu domā, ka patvēruma meklētāji no Āfrikas valstīm apgalvotu to pašu par Āfrikaniem, kuriem ir tiesības dzīvot Šveicē?
From: | anna |
Date: | November 7th, 2018 - 06:47 pm |
---|
| | | (Link) |
|
nē, domāju, ka nē, varbūt tāpēc, ka valsts iedzīvotāju vidū cilvēku no Āfrikas valstīm proporcionāli ir daudz vairāk kā no "mūsu puses"
Cenšos saprast tavu logiku. Vai Tu domā, ka fakts, ka tur jau bija daudz cilvēku no Āfrikas Šveicē nozīmē, ka viņiem nebija jāapčakarē sistēms, lai tur nokļūtu?
From: | anna |
Date: | November 8th, 2018 - 12:55 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Jā, es domāju tos, kas šeit ir jau 2. paaudzē, kas šeit jau ilgi dzīvo un strādā. Protams, arī pirms 20 / 30 / 40 gadiem šeit ierasties nebija viegli, bet tomēr citādi kā "bēgļu krīzes" laikā. | |