Nu - es domāju, ka tas ir tikai veids provocēt diskusiju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas ir veids, kā provocēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Okay I will be provocational :) I sometimes think that people can become overly sensitive to the way controversial topics are raised when they are fearful of being cornered into conclusions that are 'unhelpful' to their worldview. Moreover, if those conclusions would be unhelpful to a worldview they would like to openly display as having to friends and colleagues, they are likely to shut down the discussion by denouncing the person who raised the topic of being morally degenerate and 'beyond the pale' (sublimely here 'with 'isn't that a bit rightwing'.

Es te, protams, nerunāju par Tevi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

On the other hand isn't it logical to fear that propagated worldview could not only challenge your worldview, but annihilate your whole world? For example, I feel despair every time a person in power speaks about "women's natural place" I see how easy it is to roll back and I wouldn't want to wind up anywhere beyond where I am now. Would you say I'm too fainthearted? Would you say I'm shutting down a discussion if I refuse to get drawn into conversation with a person who states that women aren't really people? Am I cruel if I say that such person shouldn't be given voice via tax-funded media etc.?


I know my example is straw-man, it's just that I want to see the principle, not the exact example as I don't know much about muslims and their state in European countries that are predominantly non-muslim, therefore I can't contribute to this conversation regarding muslims. However I can see why people become jumpy when "provocative" or radical ideas are being expressed. On another hand - I'm no a fan of self-censorship and warped social relation either :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

I understand - but nowadays it seems to me that even being sceptical about the benefits of large-scale muslim immigration is enough to annihilate the worldview of the modern left.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

could be. though - again - "left" it's nice that people who use this word know what they mean by it. I'm sometimes called leftist, liberal (liberast), socialist (stalinist) etc. and I haven't got the slightest idea what is meant by it as I don't have agenda to pursue or worldview to defend (except of: let me be the way I am now).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Anarchist :) ?

Modern left man nozīmē, piemēram, The Guardian.

(Reply to this) (Parent)

Cik redzēts, vēl bez reliģijām, tev ir papildus problēmas arī ar "tautu", "nacionālismu", arī "dzimtes" jautājumos tu kūrē vai savulaik esi kūrējusi nu jau bēdīgi slaveno un par cibas iekšējo arhetipu kļuvušo "hanna_beedz" utml, vārdu sakot, tev parasti ir problēmas ar visām tām lietām, kas oponentiem ģimenes līdzību dēļ liek tevi ierakstīt progresiīvistu-liberastu-sociālistu-kreiso nometnē, proti, cilvēki redz, ka tavas opozīcijas vai kritikas sasaucas ar noteiktu trendu, jau esošu priekšstatu un jābūtību kopu.

Šmits raksta, ka visi politiskie koncepti ir p o l e m i s k i koncepti, proti, tie vienmēr ir pretstāves pārī.

Lai gan ir viegli, ne, "es jau neko" stilā norobežoties no kādas konkrētas idejas vai set of beliefs/pārliecības, lai šādi izvairītos no atbildības par to. viegli dzīvot tādā neizvēles modā (lai gan visi labi zinām, ka izvēles patiesībā tiek izdarītas). Jo, ja tu nemelo, ja tava motivācija tiešām ir "let ME be", tad visas tavas polārās opozīcijas būtībā balstās solipsismā un nihilismā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"problēmas"? hmm, ne īsti, man ir tautība, valstspiederība, kurai esmu lojāla, tāpat man nesatrauc citu cilvēku dažādās seksuālas preferences, dzīves un sadzīves savstarpējie iekārtojumi, man patīk, kad cilvēki, tajā skaitā sievietes, var brīvi realizēt sevi pēc saviem ieskatiem u.t.t., u.t.jp. Man mans dzīves veids un pasaules skatījums nebūt nerada ciešanas, apgrūtinājumu, vientulības lēkmes etc. Tas, kas man rada problēmas ir, ka mana piederība, lojalitāte etc. tiek apšaubīta vai pat noliegta, balstoties marķieros, kas pēc maniem ieskatiem ir sašaurināti. Ja būt par latvieti nozīmē nicināt citas tautas un es citas tautas automātiski nenicinu, tad sanāk, ka neesmu latviete vai īsta latviete, kā arī automātiski tiek pieņemts, ka skrienu sagaidīt tankistus ar sarkanām neļķēm, lūk, šādas lietas man tiešām rada problēmas un vēlmi distancēties. Tas, ka es - unpy vārdiem runājot - "vēroju", kā rodas vai notiek kāds šāds šaurāks vai plašāks merķieru likšanas un robežu vilkšanas process, nepadara mani par aktīvas pozīcijas īpašnieci, aktīvā pozīcija ir marķieru licējiem un robežu vilcējiem.

Tieši tas ir redzams hannā. ir cilvēki, kuriem rada problēmas, ka ir vieta, kur tiek piefiksēti izsacījumi, taču šiem cilvēkiem nerada problēmas izsacījumu saturs. Man tas šķiet ironiski un ļoti simptomātiski.

(Reply to this) (Parent)

Piemēram, tu nevari būt anarhists/libertārietis, jo a) dzimtes stereotipu un patriarhālo struktūru dēļ tev vajag state-enforced sistēmas, didaktiskus ekspertus utml; b) vienoties par defaultām, neapstrīdāmām lietām (a la politkorektums) arī prasa kaut ko līdzīgu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

thhh a) dzimtes stereotipi? patriarhālās struktūras? nezinu, pastāsti man. es kā persona reģistrēju sevi, savas izjūtas, daļa rada diskomfortu, šķiet liekas vai pat nepieņemamas, vēlos saprast, kas, kādā veidā un kāpēc. Kur tur parādās state-enforced sistēmas un didaktiski eksperti, nezinu. Lai gan ekspertu viedoklim uzticētos praktiskās lietās, piemēram, vientuļo krāsaino māšu atbalsta mehānismu noteikti labāku varētu uztaisīt persona, kas ikdienā ir strādājusi ar šīm personām, nevis tu; b) var būt tā, bet drīzāk būtu, ka gribu pamēģināt ļaut tev pašam būt sava vēstījuma aģentam un saprast, vai mēs varam veidot dialogu, atrast saskares punktus starp tavu un manu, nevis ieraudzīt baltu, vidusšķiras puisīti ar augstāko humanitāro izglītību, kam patīk runāt par varu un nemaz nepamēģināt, jo klišeja.

(Reply to this) (Parent)