|
[Apr. 8th, 2014|11:15 pm] |
runājot par lielo kaimiņu jums kaut kādi šabloni ir (gan sev gan viņām/ai). |
|
|
Comments: |
| From: | starro |
Date: | April 8th, 2014 - 10:43 am |
---|
| | | (Link) |
|
jums toties ir paveicies ar kaimiņiem
Tad apgalvojums ir par Iriju, Franciju utt? Pirms sākšu veltīt laiku kaut ko kaut ko par to, gribētu zināt, kas precīzi bija jautājums (ja godīgi domāju, ka tas bija kaut kas kneejerkian): es biju rakstījis par šabloniem - par nespēju redzēt lietas arpus tās.
...veltīt laiku kaut ko rakstīt par to...
nekomentēšu par starro, bet manuprāt dzīvei uz salas šajā ziņā ir ievērojamas priekšrocības
tas nepalīdzēja musu kaimiņiem ;)
sūdīgākais, ka neviens nemēģina tos apkarot sevī.
Well - depends what we think in our private moments - talkin' bout the Ukraine, there is a lot of posing going on.
Grūtāk būs atrast tādus, kam šādu šablonu galvā nav.
Jā - peikrītu - un netaisos pateikt, ka esmu (vai esam - es te par savu britu slaām) labāk. Tikai pedējā laikā, esmu pamanījis kaut ko latviešu inteliģencē (ja tā var teikt)... kaut kādu nespēju domāt/izpaust pār šadām lietām arpus šiem stingriem šabloniem.
Man šķiet, ka šādi šabloni ir jebkurai sabiedrībai. Vienīgi, latviešu sabiedrība ilgu laiku bijusi visai izolēta no ārpasaules (bet pirms tam bija izteikti agrāra), bet šobrīd ir izteikti provinciāla un uz sevi vērsta, tāpēc šie šabloni ir daudz izteiktāki un labāk redzami. Tas viss būtu normāli.
Savukārt mani uztrauc nespēja un, galvenais, nevēlēšanās iziet ārpus šiem rāmjiem domāšanā un pasaules skatījumā. Nespēja apjēgt, ka uz pasauli raugas šablonu rāmjos un pieņemt to. Tas ir bēdīgāk, jo perspektīvā nozīmē stagnāciju. | |