vai tā ir šķiru cīņa? teorētiski, protams, tā nekad nav beigusies. Cīņa to write home about gan būtu tad, ja izmantotāji sastaptu izmantojamo pretestību. Tā ka pagaidām ir viena sīka slāņa un starptautiskā finansu bandītisma plānota parazitēšana uz to rēķina, no kuriem ir ko paņemt ne tik daudz no katra atsevišķi, taču kā no masas - salasās.

(Reply to this) (Thread)

Jā, šķira cīņa nav beigusies. Tikai tad, kad pietiekoši daudziem cilvekiem gāja labi/normāli (es tagad briesmīgi visparinu, es zinu), bija iespejams noliegt/aizmirst par šo parādību/ideju. Tagad, ši ideja (par šķiru cīņu) ir, protams, kļuvusi krietni aktuālāka.

Starp citu, viena pretestība būtu/būtu bijusi šada: īsta demokrātija - tagad mums te nav. Ja nebija pirms SVF, tagad noteikti nav...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, mums nav demokrātijas, un nevienu brīdi pēc t.s. demokrātijas atjaunošanas nav bijis. Mūsu demokrātija eksistēja no 1918. gada 16 gadus līdz Ulmaņa fašistiskajam pavērsumam. šim pilsonim 'jaunajā' demokrātijā tika uzcelts piemineklis, tas ir netālu no ASV vēstniecības. mums ir dažas formālas demokrātijas institūcijas, kuras nedarbojas [un daļa no kurām, domāju, tiks arī likvidēta, izmantojot pārvaldes aparāta sašaurināšanas aizsegu]. un pa daļai tā ir arī iedzīvotāju nevis varas problēma vien. de-politizācijas, akluma, mazattīstības un apātijas problēma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies par vesturi (vēlreiz:)) Bet par iemesliem šai situacijai: Kā jūms liekas? Vai tas varētu būt latviešu 'saimnieks sindroms'? '

Ja pieņemsim, ka šis sindroms pastav, tad var secināt, ka šie saimnieki īsti nejutas ērti īstājā demokrātijā: 1934 - Ulmanis/Musdienās - mūsu oligarhi. Varbūt 'apātijas problēma'ir īstenība kaut kada 'passive acceptance/approval'.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

as regards passive acceptance, that's the case, es domā: no vienas puses, massive manufacture of consent [te varētu atsevišķi runāt par mediju lomu un ieguldījumu, kā visur, bet ir arī vietējās nianses] un no otras - šai apstrādei īpaši atsaucīga mentalitāte: lokalitātei īpaši infantila protestantisma apziņas pasuga, slikta audzināšana, vārdu sakot. Plus, prakt. sagrauta izglītības sistēma. man pašai viņu parādīja, bet varbūt arī jums ienteresanti ieskatīties vienā bij. diasporas, tagad - Latvijā dzīvojoša dzejnieka, rakstnieka un tulkotāja pēdējos blogos, tie daudz ko ļoti precīzi identificē http://lettonica.blogspot.com/2008/12/under-latvian-yoke.html

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, under the Latvian yoke - tieši tā.

(Reply to this) (Parent)

- un kam ir jāmaksā, galu galā?
- manuprāt, taisnīgi būtu, ja riski sadalītos 50/50 visām līgumslēdzēju pusēm, jebkuros darījumos, jebkurā līmenī. Jebkura darījuma dzinulis ir alkatība, jeb kāre uz peļņu. Bet tās iegūšana vienmēr saistīta ar risku.

(Reply to this) (Thread)

jebkura darījuma mērķis nav alkatība, aklatību vari piedēvēt tikai darījumiem ar surplus value.

(Reply to this) (Parent)

Jā, par parastiem biznesu darijumiem, es varu teoretiski pieņemt, ka tas ir iespējams (50/50 risk sharing). Bet par šo global situaciju? Nu, kā tu redzi šo šinī situācijā?

(Reply to this) (Parent)