|
[Oct. 14th, 2013|10:05 am] |
Gribēju rakstīt kaut kādu nopietnu rakstu par jautājumu 'Vai esmu anarhists?' (sakarā ar ļoti interesantu idēju par kādu jauno valūtu). Tad sapratu, ka man nav laika - gan par to rakstīt, gan par to kļūt. Principā, man šķiet, ka tā ir viena no visslielākām atšķirībām starp tiem, kam ir berni un pienākumi (un ir jāstrāda un ir jābla bla bla), un tiem, kuri ir brīvi no šiem ...iem: mums nav laika - fakts. Es varbūt varētu atrast kādu pusstundu šur tur, bet ko ar to iesākt? Mes vienkārši neko butiski nevaram mainīt sevī (kaut kas butiskis - kas prasīs daudz laika un pūļu)- kustības inerce ir liela, un kamēr mugura nav pie sienas (kas nozimē, ka laiks tajā laikā, laikam, ir), tie citi iespejamie ceļi simply fly by.
okay, okay .. protams varbūt varam ātri bremzēt, bet ir jāupurē kaut kas svarīgs (weighty). |
|
|
Comments: |
| From: | chaj |
Date: | October 14th, 2013 - 10:44 am |
---|
| | | (Link) |
|
Zinu arī tādus, kam bērni ir un savu brīvo laiku patur sev. Neziedoja to (insert vajadzīgo kam.....) ne tad, kad bērni nebija, ne arī tad, kad to jau trīs.
From: | zifs |
Date: | October 14th, 2013 - 11:38 am |
---|
| | | (Link) |
|
Kaut kas noteikti tiek ziedots. Diennakts ir tik gara cik ir, resursi, gan iekšējie, gan ārējie katram, protams, atšķirīgi un gadījumi arī ir atšķirīgi. Un tomēr, man liekas, ka personīgais brīvais laiks tiek atrasts uz kāda cita laika rēķina. Proti, es to laiku nepavadu ne ar bērniem, ne citiem tuvajiem, bet tikai ar sevi. Bet viss jau ir atkarīgs no proporcijām, ne?
| From: | chaj |
Date: | October 14th, 2013 - 11:59 am |
---|
| | | (Link) |
|
Jā. Es domāju nav tāda "nav laika". Ir dots laiks un tālāk cilvēks sakārto prioritātes.. Ko tieši liek pirmajā-otrajā-trešajā vietā un kam laika neatliek jau ir individuāli.
It ka jā - bet es domāju vairāk par to inerci, zem kuras ietekmes mums ir ļoti grūti kaut ko būtiski mainit - bremzēšanas laikā viss var gāzties.
From: | mmd |
Date: | October 14th, 2013 - 12:31 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Ja bērns/-i nav pārpratums, negadījums vai kļūda, tad viņa/-u atrašanās prioritāšu augšgalā ir tikai loģiska. Tas, cik daudz laika ( uzmanības, enerģijas, resursu) tiks veltīts pirmajos 15 gados, noteiks kāds būs rezultāts.
From: | zifs |
Date: | October 14th, 2013 - 12:36 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Absolūti piekrītu.
Jā, un nē; es domāju, viss atkarīgs no tā, vai ir cilvēki ar kuriem kopā dalīt vismaz daļu no pienākumiem tā, lai sanāk katram laiks kādām idejām/lietām.
you make it sound so simple :) More of a question about how you limit your choice of things to do - to do something of any import you need to dig - and with three kids/work there just aint the time - even with an understanding and all-round great other half - this I realised this weekend:
It has an effect, too, on your idea of yourself - no time for contemplation or stops on the motorway.
See, didn't even have the time to write this in Latvian.
Hmm. You make it sound as if you have zero choices to make. :)
| |