Kaut kas noteikti tiek ziedots. Diennakts ir tik gara cik ir, resursi, gan iekšējie, gan ārējie katram, protams, atšķirīgi un gadījumi arī ir atšķirīgi. Un tomēr, man liekas, ka personīgais brīvais laiks tiek atrasts uz kāda cita laika rēķina. Proti, es to laiku nepavadu ne ar bērniem, ne citiem tuvajiem, bet tikai ar sevi. Bet viss jau ir atkarīgs no proporcijām, ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā. Es domāju nav tāda "nav laika". Ir dots laiks un tālāk cilvēks sakārto prioritātes.. Ko tieši liek pirmajā-otrajā-trešajā vietā un kam laika neatliek jau ir individuāli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

It ka jā - bet es domāju vairāk par to inerci, zem kuras ietekmes mums ir ļoti grūti kaut ko būtiski mainit - bremzēšanas laikā viss var gāzties.

(Reply to this) (Parent)

Ja bērns/-i nav pārpratums, negadījums vai kļūda, tad viņa/-u atrašanās prioritāšu augšgalā ir tikai loģiska. Tas, cik daudz laika ( uzmanības, enerģijas, resursu) tiks veltīts pirmajos 15 gados, noteiks kāds būs rezultāts.

(Reply to this) (Parent)

Absolūti piekrītu.

(Reply to this) (Parent)