šodien zaudēju savaldīšanos lieliskajā zīmēšanas studijā

izārdījos un beigās pametu visu, aizejot vienkārši projām
aiz durvīm gan atjēdzos un apstājos


tās dusmas uz sevi, par to, ka tu nespēj izdarīt vislabāk
pārvēršas par iznīcinošu paškritiku, kura pārliecina tevi, ka tu vispār nespēj neko izdarīt
un tas durās, berž, spiež līdz tev pietiek un tu kliedz pats uz sevi neatkarīgi no telpas un publikas

vārdsakot mans jaunības maksimālisms komplektā ar paškritiku mani kādreiz nogalinās

vēl man riebjas apziņa, ka es nespēju būt pietiekama

pietiekama nekam

nevienam

pat ne sev

YO