|
[02 Apr 2007|10:37pm] |
|
šodien zaudēju savaldīšanos lieliskajā zīmēšanas studijā
izārdījos un beigās pametu visu, aizejot vienkārši projām
aiz durvīm gan atjēdzos un apstājos
tās dusmas uz sevi, par to, ka tu nespēj izdarīt vislabāk
pārvēršas par iznīcinošu paškritiku, kura pārliecina tevi, ka tu vispār nespēj neko izdarīt
un tas durās, berž, spiež līdz tev pietiek un tu kliedz pats uz sevi neatkarīgi no telpas un publikas
vārdsakot mans jaunības maksimālisms komplektā ar paškritiku mani kādreiz nogalinās
vēl man riebjas apziņa, ka es nespēju būt pietiekama
pietiekama nekam
nevienam
pat ne sev
YO
|
|