Božena Chodunska

Vai jūs ko saprotat no sūkņiem, dārgā draudze?
Visi, kam vienaldzīgi spiedienkatli un sūkņi var atstāt šīs telpas (tālāk nemaz nelasīt).:)
Raugi, mums ir sūknis ar spiedienkatlu, un kaut kas tur nav lāga, motors ieslēdzas nevis, kad izpumpēta puse no spiedienkatla tilpuma, bet nu vienādiņ, kā izdomā nomazgāt vienu roku. Iepupmēt gaisu kaut kā neizdevās.
Pēc ciemā atbraukušā brālēna Voiceka padoma spiedienkatls tika izjaukts un spiedienkatla zeķe iztīrīta (visi, kam tuvi spiedienkatli, varēja aplūkot un pataustīt šo produktu, nu ļoti asprātīga iekārta, es jums teikšu.)
Sākumā viss gāja rūkdams, bet pēc tam (proti, tās pašas dienas vakarā) atgriezās iepriekšējā mazspējā un aritmijā.
Kā jums liekas, kas tur vēl varētu būt par vainu? KaimiņAndžs daudzināja kaut kādu spices pretvārstu, es pat sākumā viņam tā kā noticēju, bet tagad man liekas, ka viņš vienkārši gribēja atstāt iespaidu.
Pašlaik tiek pārbaudīta versija Spiedienkatla zeķē ir sūce, un ir iegādāta jauna zeķe, bet nu, ja tas nestrādās, padomiņa nav, un mūsu plašākās ģimenes higiēniskie ieradumi stipri cietīs.
P.S. Krustdēls zemessargs gan izgājšnedēļ izstāstīja, ka var nomazgāties ar litru ūdens, bet pat tas litrs kaut kur jādabū.

https://www.bbc.com/news/world-europe-53648638
Audi, tātad, atsauc reklāmu ar mazo, banānu ēdošo meitenīti.
Es iegrimu pārdomās. Nav jau tā, ka baigi patiktu r8eklāma, kur meitenīte, atspiedusies pret sarkana auto purnu, ēd banānu. Galīgi nē.
Tomēr muļķīgi, ka mēs (civilizētā humanoīdu daļa) esam sapisuši paši savus priekšstatus par banāniem, sarkanām mašīnām, meitenītēm un visu šo pozīciju saistību neredzamām saitēm.
Lieli Uzņēmumi, sevišķi nozarēs, kurās reputācijai jābūt spodrai (es zinu dažas) pa tam lāgam savā korporatīvajā zīmolvedībā aizvien mazāk izmanto cilvēka attēlu. Jo nu paši saprotiet. Ja jau pat sarkanas mašīnas nevar, tad vīriešus ne tik nē, jo mačo, sievietes nē, jo objektivizācija, vecus cilvēkus diez ko arī nē, bērnus pavisam. Kubi, trīsstūri un rombi pacieš visu. Puķes un augļi jau ir tā aizdomīgi.
Kur mēs to jau esam redzējuši? Nu varbūt islamā! :)

https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti

Jūzera helvetica iedvesmota metos lasīt RD vēlēšanam pieteikušos partiju programmas.
Saku lasīt no apakšas, pagaidām pieveicu pirmās trīs apvienības.
Ilgi ķiķināju. Naudu, protams, paņems no tumbočkas. Pārliecība par saviem spēkiem iedvesmo apmēram kā svēto dzīves apraksti.

Lapsas nedarbi!
https://www.bbc.com/news/world-europe-53612856

Mīļā žurnāla "Zeltene" redakcija!
Vai, lūdz, stiķenes var saldēt?
Es šodien iesaldēj.

Trīs diens bij Kurzeme.
Patīk kurzemniek īsā run. Runāš es a tā, nav ko a tik gari izteikties.
Un Kurzems Rādio i ļoti labs.
Tās barviks, tās gan tik dažas dabūj, toties mani 2 spaiņ a stiķenēm.

Šoreiz tas nav neko romantiski, pēc ķiršu sulas spiešanas ar lielo mehānisko ābolspiedi purināju tīkliņu, kurā liek ogas.
Man ir pilni mati ar maziem ķiršu gabaliņiem.
Un vispār es izskatījos, kā kad būtu kādu nogalinājusi. Piem. spaini ar ķiršiem

Nu tad tagad man kļūst pavisam interesanti, aiz malkas, šķūnī vai kaut kur tur, kāds dzīvo. Māsa gājusi pēc malkas, un viņai no malkas šķūņa uzrūca! Malacis, ka nenobijās, es droši vien nobītos!
Pagājušo gadu bija ala zem kaimiņienes šķūņa, mēs likām uz lapsu. Pavasarī zem šķūņa atradām wanabe caunas skeletu.
Kas rūc no šķūņa? Kaķis tak nerūc. Lapsa? Cauna? Šakālis? Čupakabra?

Trešo dienu dzīvoju stereoptipiska vecpuiša dzīvi vienatnē vasarasmājā. Strādāju no mājām, darba daudz. Vakaros iedzeru alu, paskatos TV, t.sk ļoti vecas sporta pārraides, ko jau te vispār rāda, piesēju tomātus un gurķus siltumnīcā, tātad esmu vecpuisis ar stāžu. Neskujos, tādas vīriešu treniņbikses un vaifbītera man īsti nav, bet ir aerobikas bikses, ceru, ka tās kvalificējas. Šodien nopirku sāļos riekstiņus, tīri tā pamēģināt. Ir ok.
Kas tālāk? Varbūt sākt makšķerēt? Pornofilmas?

Braucu vilcienā kopā ar kādu Emīlu, pēc skaņas spriežot, kādi 5 gadi vecu. Emīls ar ģimeni sēž kaut kur man aiz muguras, neērti skatīties, bet tūlīt sākšu skaļi spurgt, ko tikai tas bērns nedara. :D
Vārdu Emīls vajadzētu piešķirt tikai pēc tam, kad vecāki pie pilnas apziņas un rakstiski iepazinušies ar visām emīlu īpašībām un apakšā parakstījušies, ka uzņemas risku.
Izvēlies vardu Emīls apdomīgi un apzinīgi!

Upd. Emīlam bija vismaz 10 gadi un vēl māsiņa.

Burvīgs stāsts. Jūtu, ka te kriksītis autora dvēseles ielikts. Vai tad es arī nevarētu pelnīt naudu, rakstot relīzes iz policijas dzīves?
https://www.tvnet.lv/7009022/rigas-likumsargi-nakts-vidu-pie-skunisiem-aiztur-kadu-aizdomigu-virieti-ar-lauzni-un-velosipedu

Pandēmijas ziedonī, jūtu mulsumā un riteņplacī iegādājos lietotu pilsētas divriteni par smiekla naudu, šampanieša krāsas krūštura krāsā ar milzīgu lukturi un sazinkāpēc piena šokolādes krāsas dubļubleķiem un apdari, un vienu (!) ātrumu un priekšējo bremzi.
Nav ko testies pa pilsētu, es nospriedu par to vienu ātrumu, var jau pabraukt ar vienu ātrumu kā bērnu dienās ar Salūtu (Škoļņiku mēs izlaidām), klusi un mierīgi kā skolēnu autobuss.
Droši vien ar tādu braukuši holandiešu pastnieki vai hipsteru mājsaimnieces, toties agregāts pēc manām domām ir aplam glīts.
Tagad šad un tad pedalizēju uz darbu, izvēloties dažādas trajektorijas.
Šodien aplūkoju dažādus kapu dizainus Gaujas ielā. Nu tiešām interesanti, pilnīgs ārprāts, sevišķi tie ģipša enģelīši. Ja nu man būtu jāizvēlas sev kāda dekorācija, tad tāds enģelis ir pat diezgan okej, salīdzinot ar melnām marmora dzēšgumijām.
Tur vēl bija tāds pelēks granīta piemineklis vai statuja apmēram manā augumā, tikai tievāks, kas attēloja enģeli vai Latgales Māru ar vienu augstu paceltu roku, nevar saprast, ko tā Māra rāda, uzvaras zīmi, čurikus vai vidējo pirkstu, bet visas versijas būtu ļoti cienījami kapu piemineklim.

Ar putnu noteikšanu man iet gandrīz tikpat slikti kā ar žuka noteikšanu. Ar zinātniskās bakstīšanas metodi noteicu, ka man dārzā pa kokiem dzīvojas dārza ķauķu ģimene.
www.putni.lv gan bija minēti kādi 20 ķauķi un 7 ķauķīši.
Es jau gandrīz gribēju likt uz vītīti, bet nu nē, mans mazais draugs izskatījās vairāk ķauķīgs kā vītīgs.

Dārzā šogad ir daudz dažādu kukainīšu un kukaiņu, un posmkāju.
Mums ir diezgan daudz visādu medusaugu, gurķenes, raudenes; tur nāk bites un kamenes, un visāda cita fauna. Ābeļu ziedēšanas laikā ābeles sanēja kā vesels strops, sevišķi kaimiņu Sīpoliņš, kuru mēs labi ieredzam, jo nu raža lielākoties krīt mūsu dārzā, un kaimiņiene atzina, ka viņai tos ābolus nemaz nevajag.
Mitreņu ir nu tā kā par daudz, pacel kuru akmeni gribi, tur mitrenes. Domāju, varētu atnākt kāds ezis mūs nedaudz atbrīvot no mitrenēm. Eži droši vien labprāt uzēd brangu mitreni.
Lapu kāpostus šogad apvilkām ar tīklu, ha, right in your face, Kāpostu fck Balteņa ģimene!
Mājā diezgan bieži atrodas ap 1.5 cm liela vabole, kurai nevaru izdomāt piederību. Saucu viņu par Žuku. Skrejvaboles ir biš citādas, pie koksngraužiem neatradu (nu tas labi, vismaz negrauž māju, pietiek jau ar ķirmi, starp citu, jumiķa k-gs paskaidroja, ka ķirmim ārkārtīgi nepatīk sausas telpas, ja negribat ķirmi, žāvējiet telpas kā varat).
Vabole man liekš diezgan nesmuka (varbūt es viņai arī liekos nesimpātiska), tāpēc ķeru Žuku ar tauriņķeramo tīklu un metu dārzā.
Vaboles galvenā pazīme ir tāda, ka izskatās, ka visas tās 6 kājas sākas it kā no viena punkta un ir tādas diezgan saliektas.
Visādi citādi īpašu pazīmju nav. Ja zinat, kā taksonomiski klasificēt Žuku, dariet zināmu.

https://www.bbc.com/news/world-europe-53072756
Pārlasīju divreiz, lai pārliecinātos, ka "massive intestinal wind" ir tas, kas tas ir! :D

Līze šodien saka, ka pēc viņas aplēsēm, katr(i)s un ikviens vīrieškārtas subjekts vienas karmiskās dzīves laikā uzzīmējot vismaz 500 krānus. To viņa novēro savā augstskolā kas nav nekāda tikušo meiteņu panzija, tur uz visiem soliem sazīmēti krāni; sporta skolā puikas zīmē krānus, kur vien var, par ar dezinfekcijas līdzekli uz vingrošanas paklājiņa uzpūš; un tad Līze paskatījās sava jaunā cilvēka pierakstu kladē. Tur arī bija krāni.
No savas puses varu apliecināt, ka savā dzīvē esmu redzējusi diezgan daudz krānu, gan uzzīmētus, gan dabā, gan mentālus krānus.
Vienu mazmazītiņu krāniņu krustdēls Jndržiks bija uzzīmējis uz tapetēm mūsu mājā. Jndržikiņš nāca pie mums šaut mošķus, kad viņam pašam vēl nebija sava PC.
Pie tapešu maiņas es gribēju krustdēlam šo zīmējumu ierāmēt un uzdāvināt topošajam Benksijam, bet mākslas darbs kaut kur pazuda.
Es pati esmu uzzīmējusi tikai dažus krānus, vienu mēs ar draudzeni, tagad cienījamu grāmatvedi, uzzīmējām skolā literatūras kabinetā, jo gribējām protestēt pret sistēmu.

Bet jā - krānu jautājums paliek atklāts. Cien antropologi, kodolfiziķi, kosmosa noslēpumu zinātāji un latvju zīmju zintnieki, kā arī viedie krīvukrīvi, kāpēc vīrieši zīmē krānus?

Starp citu, mūsu pagalmā jau otro reizi kaut ko filmē. Liekas, ka nevis Bez Tabu, bet kaut kādu seriālu.
Atbrauc ar busiņu, izkrāmē kameras un visādus cilvēkus. Strādājot no mājām, viss acu priekšā, visu redzu, kā režisors mētājās ar rokām, kaut kādi ļaudis, svarīgā skatā, staigā ar statīviem un trepēm
un mikrofoniem. Vairāki kaimiņi jau būs tikuši kadrā.
Vispār jau interesanti, ko filmē, vietējos seriālos visi dzīvo Jaunajā Teikā vai Mārupē. Ne kā mēs. Varbūt tās ir epizodes, kur Galvenā Varone, piemēram, apciemo kādu tanti Degradētajos rajonos. Mums toties puķu dobes ļoti skaistas, ceru, ka tās būs kadrā.

Līzei augstskolā arī filmēja. Viņiem tur telpas ar smago padomju mantojumu, un tad vienā gaitenī pēkšņi uzradies tāds kā kabinets ar paklāju (!) pie sienas. Un padomjlaiku rakstāmgaldu, pie kura sēdējis vīrs brūnā uzvalkā ar neglītu platu šlipsi. Tādas agrāk sauca par "siļķēm".
Līze laikam viņiem izjauca visu epizodi, jo pajautāja brūnuzvalkotajam, vai te var staigāt. Brūnuzvalkotais sācis smieties un atskanējusi balss, ka nu viss, jāpārtrauc filmēt. Iedomājieties, jūs filmējat kaut ko par latviešu ciešanām padomju jūgā, un jums visu izjauc jauniete futūristiskās sporta biksēs ar sporta somu un datoru.

Mēs, pieaugušie, viņnedēļ pa kluso iesmējām par Mūsu Sētas bērniem, ka gribam piedzīvot tos laikus, kad Jaunkundzītes paaudze sastādīs valdību. Un modelējām situāciju, proti, tai skaitā, bet ne tikai,
tika lēsts, kādi ministru vārdi būs vispopulārākie, likām likmes, ka būs vairākas Patrīcijas, Elizabetes, vismaz viena Ketija, kā arī daži Patriki un Gustavi. Ja kāds pāra gadu vecāks trāpīsies sastāvā, tad tas būs Kristiāns un/vai Kristaps. Ok, Aleksandram vai Maksimam arī vietu atstāsim, citādi nebūs godīgi, un vismaz vienai Jeļenai.
Un tad mēs izvērsti vizualizējām, kā notiks budžeta pieņemšana.
(Finanšu ministre (FM), Patrīcija vai Keita:
-maāaammu, klausies, mums budžets jānodod, tu nevari atnākt? Jā, Patrika mamma arī brauc).
Finanšu ministres mamma (FMM), grāmatvede ar bargu seju un zelta brillīti:
- Nē, nu ārprāts kaut kāds! Patriša, kas tev šis par posteni?!!!
FM: Tas tur jau bija!!!!

(Nu jūs varat paturpināt!) :)

Šodien mana sirds izdarīja tādu jocīgu lietu, uz brīdi tā kā piebremzēja, un pēc tam uzburbuļoja. Senāk viņa dažkārt bija tikai lēkājusi un apmetusi pa kūlenim, bet šoreiz bija citādi. Nezinu, kur tas notika, kambarī vai priekškambarī, varbūt iegrūžot asinis aortā, bet fiziski varēja sajust liegu blurkšķi un burbuli (nu gāzītes zarnās zināt? Nu tad iedomājieties, ka jums sirdī ir meteorisms).
Tas nesāpēja, tikai bija nepatīkami un nedaudz biedējoši, es pat īsu vājuma brīdi nolēmu mazāk strādāt, mazāk dzert un izdarīt dzīvē ko lietderīgu.
Varbūt iet uz pansionātu lasīt vecīšiem priekšā priecīgas grāmatas, kad kovīds būs beidzies vai uz suņupatversmi staidzināt suņus.
Vispār diena bija bēdīga. Kurš te nesen rakstīja par Atprātotājiem. Itin kā būtu pazudis viss prieks. Jā, līdzīgi, līdzīgi, man šķiet, viņi ir bijuši mūsu rajonā. Man liekas, ka es vairs nevaru paciest šo kovīda katalizēto dzīves gaužo bezjēgas lietderīgumu un paredzamo nepriecīgumu.
Piemājas lielveikalā desmit minūtes pirms slēgšanas kādi pieci priecīgi jaunēkļi, vecumā starp Līželi un Jaunkundzi, bija sapirkušies garšīgos, kādu sulu, ūdens bidonu, kādu batoniņu, augļus. Nekāda alkohola. Vismaz šiem viss ir kārtībā, es nospriedu, ka tas mazliet nomierina.

https://www.delfi.lv/auto/zinas/foto-inzenieri-teste-vieteja-razotaja-militaro-bezpilota-visurgajeju.d?id=52165175

Atceroties nesenos Drona - Bēguļa piedzīvojumus, kuriem elpu aizturējuši līdzi juta mūsu tautieši un līdzcilvēki, sākšu likt likmes, pēc cik ilga laika pazudīs sakari, un izrādīsies, ka visurgājējs ir visuraizgājis. :)