Božena Chodunska

Dārzā šogad ir daudz dažādu kukainīšu un kukaiņu, un posmkāju.
Mums ir diezgan daudz visādu medusaugu, gurķenes, raudenes; tur nāk bites un kamenes, un visāda cita fauna. Ābeļu ziedēšanas laikā ābeles sanēja kā vesels strops, sevišķi kaimiņu Sīpoliņš, kuru mēs labi ieredzam, jo nu raža lielākoties krīt mūsu dārzā, un kaimiņiene atzina, ka viņai tos ābolus nemaz nevajag.
Mitreņu ir nu tā kā par daudz, pacel kuru akmeni gribi, tur mitrenes. Domāju, varētu atnākt kāds ezis mūs nedaudz atbrīvot no mitrenēm. Eži droši vien labprāt uzēd brangu mitreni.
Lapu kāpostus šogad apvilkām ar tīklu, ha, right in your face, Kāpostu fck Balteņa ģimene!
Mājā diezgan bieži atrodas ap 1.5 cm liela vabole, kurai nevaru izdomāt piederību. Saucu viņu par Žuku. Skrejvaboles ir biš citādas, pie koksngraužiem neatradu (nu tas labi, vismaz negrauž māju, pietiek jau ar ķirmi, starp citu, jumiķa k-gs paskaidroja, ka ķirmim ārkārtīgi nepatīk sausas telpas, ja negribat ķirmi, žāvējiet telpas kā varat).
Vabole man liekš diezgan nesmuka (varbūt es viņai arī liekos nesimpātiska), tāpēc ķeru Žuku ar tauriņķeramo tīklu un metu dārzā.
Vaboles galvenā pazīme ir tāda, ka izskatās, ka visas tās 6 kājas sākas it kā no viena punkta un ir tādas diezgan saliektas.
Visādi citādi īpašu pazīmju nav. Ja zinat, kā taksonomiski klasificēt Žuku, dariet zināmu.