Varbūt kāds zina, kādi ir riski, ja viens īpašums ir ar dāvinājuma līgumu novēlēts diviem īpašniekiem, kuri vismaz tuvākajā atskaites periodā to negatavojas pārdot, savā starpā it labi satiek un sūdus nevāra?
viss atkarājas (nebaidos šī vārda) no īpašuma. ja īpašums prasa ieguldījuma, uzturēšanas izdevumus, tad parasti grūti nonākt pie kopsaucēja kā un par cik ko kurš dara, it sevišķi, ja ir atšķirīgi ienākuma līmeņi un dažādas gaumes.
Tas jau protams. Vārdu sakot, papiņš novēlējis vasarnīcu mums ar māsu, bet māsa tagad raud, jo kaut kādi gudrinieki viņai sastāstījuši, ka tagad tak būšot 2000 eur par uzmērīšanu. Es saku - kāda uzmērīšana, kamēr īpašumu nepārbūvē vai nepārdod.
Mani savukārt interesē, kas notiek, ja viens īpašums tiek novēlēts diviem cilvēkiem, no kuriem viens ir otram parādā (un grib šo īpašumu lietot), bet otrs vienkārši grib gan dabūt savas īpašuma daļas vērtību naudā, gan atdabūt parādu (bet parādnieks saka, ka viņam naudas nav).
Tur jārunā ar pašu banku. Pamatā jau ir tā ka, ja to pusi, ko pērk, pērk uz kredīta un daļa no paša puses ir tā saucamā "pirmā iemaksa" un tad jāskatās, cik tā puse, kas jau ir īpašumā, sedz to parādu, kas vēl jāadod. bet nu banka jau vēl vērtē ienākuma līmeni un tā, cik cilvēks ir spējīgs atmaksāt. Ja banka atsaka, tad principā diži variantu nav - jāpārdod un jāsadala nauda, cik nu kuram pienākas
kā man stāstija jurists, esot tāda lieta kā kopīpašuma piespiedu pārtraukšana. tas, kuram zb, lūdz tiesu izbeigt kopīpašumu. īpašums tiek pārdots izsolē un katram attiecīgie procenti no pārdošanas summas.
Nu jā, tad jau laikam ieķīlā un izpērk to otru daļu.
kopīpašuma piespiedu pārtraukšana.
tas, kuram zb, lūdz tiesu izbeigt kopīpašumu.
īpašums tiek pārdots izsolē un katram attiecīgie procenti no pārdošanas summas.
Attiecīgi, ja kāda puse negribēs maksāt, būs kopīgs parāds, nevis katram savs.