Božena Chodunska

bozena

9/30/16 06:49 pm

Vecums nenāk viens. Viņš nāk kopā ar dažādām komplikācijām, un kā viena no tām minama parādība, ka tavi paziņas nāk tev klāt un stāsta par savu ģeniālo bērnu panākumiem. Šodien es uzzināju patiesu stāstu par meiteni, kura iestājusies RTU programmā Nodokļu un muitas administrēšana (jā!), jo viņa savu nākotni saista ar darbu Mājā starp ezeru un kapiem vai karjeru FinMinā vai "kādā Eiropas savienības struktūrā, viņas tēvs arī strādā struktūrā".
Galvenais jau, ka interesē, es teicu. Un manī ar būkšķi nolūza ticība laumiņām, jo man likās, ka tādā vecumā gribas ar stopiem braukt uz Tezē vai vismaz Veclaiceni, gribēt kļūt par kosmonautu, glābt pamestus kaķēnus, braukt misijā uz Āfriku vai pamest visu un pārcelties uz Jaunzēlandi.
Es saprotu, ka noteiktā vecumā dzīve tevi var iemest arī Nodokļu un muitas administrēšanā, bet gribēt, tad tak pavisam kas cits!

• Tu saki?
• Raksti droši

• krii

  9/30/16 07:03 pm

  

  Mja.

  • Reply

• pinjons

  9/30/16 07:10 pm

  

  Some people just don't know what to wish for...

  • Reply

• sw

  9/30/16 07:10 pm

  

  man šķiet, ka visu pamest un braukt uz Āfriku gribas vēlāk, kad saproti, ka visi krutie nosaukumi CV ir tikai kārtējās pelēkās sienas, aiz kurām paiet dzīve, nekas vairāk, bet tad jau parasti ir bērni, līzinga mašīna un hipokredīts uz 30 gadiem.

  • Reply
  • Thread

  • vilibaldis

    9/30/16 07:38 pm

    

    pilnīgs plus viens
    kaut gan mēdz arī būt normāli dīkdieņi un trakuļi kopš dzimšanas. :)

    • Reply
    • Parent

  • tension

    9/30/16 07:52 pm

    

    Tieši tā. Pēc vidusskolas manā galvā pat neeksistēja tāds variants kā nemācīties uzreiz, paklejot pa pasauli, saprast, ko gribu un kas interesē.
    Tagad tā visa pietrūkst. Neviens jau ar varu netur ofisā, bet šķietami ir grūtāk visu pamest un kaut kur beztermiņa aizlaisties.
    

    • Reply
    • Parent

• brittany

  9/30/16 08:30 pm

  tā skola jau arī ir jāpabeidz, un tas jau ir cits stāsts.

  • Reply

• lavendera

  10/1/16 08:46 am

  

  Es deviņdienu pārgājienā biju ar (ļoti jaunu) meiteni, kas strādā starptautiskā auditā, un viņai ļoti patīk savs darbs. Toties, piemēram, spāņiem raksturīgā nemitīgā tusēšanās un bučošanās viņu ļoti nogurdina.
  Katram sava sapņu vietiņa - vienam kļūdas rēķinos meklēt, citam vistas pie konveijera pārcilāt.
  Otrā ceļojumā savukārt dzirdēju par miljonāru, kas brīvdienās dodas ar mugursomu plecos pa mežonīgām vietām, un neviens viņu tur neapčubina, visu pats.

  • Reply

• fedrs

  10/1/16 03:50 pm

  Ja tētis strādā struktūrās, tad nav nekāds brīnums. Bērns jau no agrām dienām apguvis, kas tiek darīts ar lošiem, kuri saplānojuši kļūt stāvus bagāti ar belašu cepšanu.

  • Reply