Tā, un tagad mums ir probēma, mazaja vasaras guļammājiņā ir viens zirneklis un viens arahnofobs bērns, un kā man tagad būt kā graudam starp diviem dzirnakmeņiem. Atskrēju uz lielo māju pēc matu lakas. Piedod, zirnekli!
tur jāpārmet tam,kas izdomāja,ka zirnekļus nedrīkst sist un to sapotēja galvās. bet nu, mana fobija no kukaiņiem pa lielam liedz jebkādas empātijas jūtas
bērnībā es sapņoju,ka man būtu tāda miiiilzu burka, kurā uz burvja mājienu savāktos visas ērces, zirnekļi un citi pretekļi un man vairs nekad nebūtu histērisku panikas lēkmju
jebkas,kam ir vairāk par četrām kājām manī izraisa diezgan lielu riebumu un šausmas.
esmu iemācījusies sadzīvot moreorless ar odiem, mušām, bitēm, lapsenēm, dunduriem. bet tikko kautkāds dauzkājains mūdzis nonāk manā tuvumā, sākas panika. lai uz puķēm nospiestu laputis vai citus kaitēkļus, velku cimdus.
astoņkāji drīkst dzīvot,jo man ļoti garšo grilēti.
desmit, simt un citkāji manā izpratnē ir kukaiņi(ja nu Tu gadienā saki,ka nav), riebīgi, pretīgi, ieraugot spiedzu un mūku.
nēnu,es varu savākties,ja baigi vajag, reiz nācās 40min sēdēt šaurā no puvušiem dēļiem veidotā slēpnī, kuram cauri gāja milzu skudru taka. sēdēju un sistemātiski ar koku spiedu visas,kas nāca klāt. jā,es esmu slikts cilvēks ar sabojātu karmu.
Re: Božena noteikti priecāsies par mūsu diskusiju :)
cik tematiska ielūkošanās cibā: es tikko vienu trekno, melno iznesu no savas dārzbūdas! lietoju metodi: paliela glāze + stingrs, gaišs, plāns kartons. metode izmantojama gan uz vertikālām, gan horizontālām virsmām :) zirneklim glāzi virsū hlopc, kartonu zem glāzes uzmanīgi pastīvējam (uzmanīgi, lai tam riebeklim nesamaitātu kājiņas), glāzi apveļam, kartonu piespiežam atverei ciešāk un ejam ārā izkratīt. (un gaidām, kad šis nāks atpakaļ.)
bet nu, mana fobija no kukaiņiem pa lielam liedz jebkādas empātijas jūtas
bērnībā es sapņoju,ka man būtu tāda miiiilzu burka, kurā uz burvja mājienu savāktos visas ērces, zirnekļi un citi pretekļi un man vairs nekad nebūtu histērisku panikas lēkmju
jebkas,kam ir vairāk par četrām kājām manī izraisa diezgan lielu riebumu un šausmas.
esmu iemācījusies sadzīvot moreorless ar odiem, mušām, bitēm, lapsenēm, dunduriem. bet tikko kautkāds dauzkājains mūdzis nonāk manā tuvumā, sākas panika. lai uz puķēm nospiestu laputis vai citus kaitēkļus, velku cimdus.
bet viņiem ir mājiņas, līdz ar to,varu neskarties klāt pašiem
ar kailgliemjiem ir kā ir
Božena noteikti priecāsies par mūsu diskusiju :)
desmit, simt un citkāji manā izpratnē ir kukaiņi(ja nu Tu gadienā saki,ka nav), riebīgi, pretīgi, ieraugot spiedzu un mūku.
nēnu,es varu savākties,ja baigi vajag, reiz nācās 40min sēdēt šaurā no puvušiem dēļiem veidotā slēpnī, kuram cauri gāja milzu skudru taka. sēdēju un sistemātiski ar koku spiedu visas,kas nāca klāt.
jā,es esmu slikts cilvēks ar sabojātu karmu.
Re: Božena noteikti priecāsies par mūsu diskusiju :)
/nu i tarakāni galvā...
Re: Božena noteikti priecāsies par mūsu diskusiju :)
Re: Božena noteikti priecāsies par mūsu diskusiju :)
un arī dārzā viņas man nenāk...
lietoju metodi: paliela glāze + stingrs, gaišs, plāns kartons.
metode izmantojama gan uz vertikālām, gan horizontālām virsmām :)
zirneklim glāzi virsū hlopc, kartonu zem glāzes uzmanīgi pastīvējam (uzmanīgi, lai tam riebeklim nesamaitātu kājiņas), glāzi apveļam, kartonu piespiežam atverei ciešāk un ejam ārā izkratīt. (un gaidām, kad šis nāks atpakaļ.)