![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/168617/16521) | | From: | heda |
| Date: | 1. Maijs 2021 - 12:02 |
|---|
| | | (Link) |
|
Tavs saraksts iedvesmo lasīt :)
Buņinu noteikti vajadzētu tulkot, īpaši latviski nekad netulkoto stindzinošo un diemžēl joprojām aktuālo liecību "Nolādētās dienas".
Mīļākās tulkotās prozas topa augšgalā noteikti būtu:
viss Romēns Garī/Emīls Ažārs Skaidrītes Jaunarājas tulkojumā,
viss Ginters Grass Silvijas Brices tulkojumā,
Kurcio Malapartes "Āda" un "Nolādētie toskānieši" Daces Meieres tulkojumā,
Česlava Miloša "Dzimtā Eiropa" Māra Salēja tulkojumā un "Sagūstītais prāts" Ulža Bērziņa tulkojumā,
Sofijas Oksanenas "Attīrīšanās" un "Staļina govis" Maimas Grīnbergas tulkojumā.
Jā, Grasu un Malaparti aizmirsu pieminēt (īpaši labi likās "Toskānieši"). Milošs arī ir nozīmīgs. No somiem Pulkinenu ("Patiesība") u. c. ir sanācis izlasīt, bet Oksanenu vēl ne.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/168617/16521) | | From: | heda |
| Date: | 1. Maijs 2021 - 12:55 |
|---|
| | | (Link) |
|
Oksanena ir daudz spēcīgāka, īpaši "Attīrīšanās". Par to, cik liela nozīme tulkojumam, pārliecinājos, lasot Oksanenas "Kad pazuda dūjas", kurai bija cita tulkotāja, un reizēm nebija pat iespējams izsekot teikuma domas gaitai. Ja Oksanenas lasīšanu būtu sākusi ar šo tulkojumu, būtu viņu norakstījusi kā ļoti viduvēju.