23:40
Bēru rituāli
I
Es krāvu plecos zināmu vīrišķību,
pieteikdamies celt zārkus
ar mirušiem radiem.
Viņi gulēja
piesmakušās istabās,
acu plakstiņiem spīdot,
mīklas baltajām rokām
savažotām ar rožukroni.
Tūskainie pirkstu kauliņi
bija bez rievām, nagi
satumsuši, rokas saliktas
klausīgā leņķī
Jūrzāļu brūnais līķauts,
ar atlasu tapsētie šūpuļi:
aiz cieņas nometos ceļos,
apbrīnodams to visu,
kamēr vasks kusa un
slīdēdams vēnoja sveces,
liesmas snaicījās
pret sievietēm, kas snaicījās
aiz manis.
Un vienmēr kaktā
zārka vāks,
tā naglu galviņas rotātas
maziem spīdīgiem krustiem.
Dārgās ziepjakmens maskas -
noskūpsti to iglu saltās pieres
un ar to jāpietiek,
jo tad jau dzen naglas
un kārtējo bēru
melnais leduskalns
sakustas ceļam.
II
Tagad, kad pienāk ziņas
par slepkavībām kā kaimiņu būšanu,
mēs ilgojamies pēc ceremonijas,
pēc ierastiem ritmiem
[..]
/ Šeimuss Hīnijs