Bovuaarinja - Komentāri

bovuaarinja

09:18 - Tulkotā proza

Domājot par vakardienas Latvijas Literatūras gada balvu, ielikšu te mīļāko grāmatu sarakstu (lai sevi pamatīgi ierobežotu — līdz 30 vienībām). Tulkotās prozas uzskaitījums, kurā secībai nav nozīmes. Te nav filozofiskā proza, tulkotā dzeja (proti, atdzeja), lugas u. c. Gan jau kaut ko arī piemirsu. [Komentāros varat pierakstīt savus mīlulīšus.]

1. Džons Čīvers. "Brigadieris un golfa kluba atraitne" (atsevišķi stāsti ir arī citur, teiksim, periodika.lv).
2. Vladimirs Nabokovs. "Lolita". Latviski ir arī citi teksti ("Šausmas", "Mūzika", "Camera obscura" u. c.).
3. Arturs Šniclers. "Elzas jaunkundze" (un "Sapņa novele"). Ne velti Freids izteicās, ka Šnicleram ir viegli pieejami dziļumi, kādi viņam pašam ir pavērušies tikai daudzu gadu gaitā.
4. Džuzepe Tomazi di Lampedūza. "Gepards".
5. Kārsona Mak(k)alersa. "Pulkstenis bez rādītājiem", "Sirds ir vientuļš strēlnieks" u. c.
6. Katrīna Mensfīlde. "Laime" (periodika.lv ir vēl stāsti). Viņu vienīgo apskauda Virdžīnija Vulfa.
7. Gijs de Mopasāns. "Plūmīte" u. c. Anrī Truajā biogrāfija par viņu arī ir gana izsmeļoša un laba.
8. Tomass Manns. "Burvju kalns", "Budenbroki" u. c. Pusaudža gados, lasot "Burvju kalnu", drebēju pie visām miesām. "Nāve Venēcijā", "Doktors Fausts" arī, bet mazāk.
9. Jaroslavs Ivaškevičs. "Vilkumuižas jaunkundzes" (latviski ir arī stāsti, dzeja).
10. Ivans Buņins. Stāsti. Viņam arī ir interesanta saikne ar Latviju.
11. Nikolajs Gogolis. "Mirušās dvēseles", atsevišķi stāsti.
12. Gistavs Flobērs. "Bovarī kundze" (bet arī "Salambo", "Trīs stāsti" u. c.).
13. Alberto Moravia. "Romas stāsti". Pat ziemā lasot, var just tveici.
14. Elfrīde Jelineka. "Klavierētāja". Ērika esmu es, vienvārdsakot.
15. Žans Ešnozs. "Ravels" — lieliska pat tad, ja vispār nepatīk biogrāfiski elementi, bet otru tulkoto grāmatu pat nelikās vērts lasīt. Jocīgi.
16. Marsels Prusts. "Zudušo laiku meklējot" (īpaši labas ir pirmās divas daļas; nevaru vien sagaidīt, kad nomirušās Skaidrītes Jaunarājas vietā kāds iztulkos vēl atlikušās 3 daļas no 7 romānu cikla. Vērts izlasīt arī "Greizsirdības galu" no periodika.lv).
17. Jozefs Rots. "Ījabs". Ateisti kļūst reliģiozi, šo lasīdami, līdzīgi kā daudzi saka, ka, izlasot Dokinsu, vairs netic Dievam. Kāds lai iztulko "Radecka maršu".
18. Virdžīnijas Vulfas darbi.
19. Teodors Fontāne. "Efija Brīsta". Žēl, ka par viņu tik maz domā.
20. Ivans Gončarovs. "Oblomovs". Arī citi viņa darbi ir, un tie ir neslikti.
21. Alfrēds Dēblīns. "Berlīne, Aleksandra laukums" un stāsts "Izbrauciens jahtā" no periodika.lv
22. Hermanis Bangs. "Ceļa malā". Maigi un skumji.
23. Ivlins Vo. "Izkariet vairāk karogu", "Sauja pīšļu", "Grēcīgā miesa", "Dārgā aizgājēja" utt. Bieži domāju par to gulbi, no kura sūcas ārā kaviārs.
24. Mišels Velbeks (īpaši "Pakļaušanās", lai gan viņa galvenie varoņi bieži aizkaitina, līdzīgi kā cita populārā rakstnieka — Murakami).
25. Johanna Sinisalo. "Saules kodols".
26. Sigrija Unsete. "Baltās orhidejas". Viņas dēļ plānoju lasīt daudz citu skandināvu.
27. Viljams Somersets Moems. Dažādi romāni, stāsti labu bērnības atmiņu dēļ. Pierāda, ka proza nav jāsamudžina.
28. D. H. Lorenss. "Jaunava un čigāns", "Aklais", "Zirgu tirgotāja meita" u. c. Ir daudz labāk, nekā izklausās pēc nosaukumiem. Izlasiet poēmu "Čūska".
29. Alise Manro. "Meiteņu un sieviešu dzīves".
30. Deivids Lodžs. "Mazā pasaule". Par akadēmiju.
31. Kirana Desaji. "Mantotā nolemtība".
Ja romāni vai stāstu krājumi būtu tulkoti pilnībā, obligāti iekļautu R. Mūzilu, R. Krevelu, K. A. Porteri, F. O'Konoru, Ž. Sipervelu, P. Altenbergu, R. Kārveru u. c. Mazliet ārpus saraksta izkrita M. Frišs (īpaši "Zilbārdis"), Dž. Golsvērtijs (vismaz "Forsaitu teika", bet arī stāsti), D. Morjē, M. Eimiss, I. Makjuans, Milleri (abi), daži vācbaltieši (O. Grosbergs, V. Bergengrīns, Z. Fēgezaks, E. fon Keizerlings u. c.), H. Hese (īpaši "Zem rata"), M. Atvuda (vismaz "Kaķacs"), H. Bells, I. Bahmane, Z. Lencs, M. Zoščenko, B. Hrabals, A. Čehovs, B. Vīka, P. Morāns, Ž. Diamels, A. Divernuā, Ž. Romēns, R. de Gurmons, Š. Andersons, O'Henrijs, H. Kortasārs, S. Dāgermans u. c. S. Plāta būtu atdzejas sarakstā, jo "Stikla kupols" man ne visai.

Var teikt, ka šie autori veido fonu tam, kas veido manu uzskatu par pasaules literatūru un tulkojumiem.