blond

"Martas Krivades sindroms" - dienas prieks! :D

Visādi citādi, pats pie sevis novēroju tendenci arvien vairāk pievērsties tieši pēc iespējas "lubiskākai" literatūrai, kaut kā ar vecumu, pārspīlētiem nopietnu tekstu(a la normatīvie akti) apjomiem un prastu sadzīves alkoholismu arvien vairāk ir vēlme atslēgties iekš kaut kā tāda, kas neprasa ne mazāko smadzeņu resursu. Ideāli ir kas līdzīgs slavenajiem krievu Darjas Doncovas stāstiem, acis fotografē lappusi pēc lappuses, process it kā notiek, smadzenes atpūšas, vietām pat pasmīni. Ļoti labi šādos gadījumos kā tēlu atceros to mūsu FKTK? vai tamlīdzīga uzņēmuma darboni, kura gāja atslābt uz spēļu autoomātiem. It kā notiek process, gar acīm ņirb krāsas, ir kaut kāda saistība ar cipariem un iespringumu pamatinstinktu līmenī, nezinu, nemācēšu paskaidrot, gan jau, ka tik pat labi varētu gulēt gultā ar acīm pieslēgtām rotējošām kaleidoskopu trubiņām. Ka tik prom no ikdienas. Galvā prom, kaut uz mirkli šo pārkrauto mazlitrāžas orgānu nosacīti atsvabināt.

(Reply to this) (Thread)

nē, literārās lubenes lasīt es nespēju, tās man aizvieto kino lubenes:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kino iemācījos skatīties pavisam nesen, bet! Brīvdienās, piemēram, skatījos salīdzinoši seno Miss Mārplu. Tā tik bija izklaide. Tērpi un citi dizaini vien jau ko vērts, bet visam pāri, tas klasiskais britu miers, viss bez steigas, viss lēni un solīdi, pat slepkavības. Riktīgs ambrozijs nogurušai smadzenei, goda vārds:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu esi atradis sev vistīkamāko žanru, apsveicu. Tā jau ir puse laimes - zināt, kas tieši dara tevi laimīgu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, tas ir tas, ko nerimstu atgādināt, ka ir jauki, ja sanāk attapt, ka bez gara aristokrātiem, kuri, pavei, Sorokinu ir izlasījuši, ir arī prastais proletariāts, kuri nepavelk:(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nebija domāts ļauni vai snobiski. Vienkārši tas ir staffs, kas manai sirdij liek lēkāt kā kucēnam.

Sorokins un Ļimonovs ir proletariāta lasāmaie :D Un Peļevins arī. Vispār, es nezinu nevienu īstu aristokrātu lasāmo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No lubenēm - Eko "L’isola del giorno prima"? Tur ir, kur iespringt:))

(Reply to this) (Parent)

Starp citu, par aristokrātiem nezinu, bet tad, kad biju maziņš un galīgi dumjš, visnotaļ inčīga šķita Marģera Zariņa "Viltotais Fausts jeb Pārlabota un papildināta pavārgrāmata". Tā jau štrunts, bet pāris vietas šķita ievērības cienīgas. Ja būtu pa rokai tagad, tiešām pārlaistu aci, lai saprastu, kas tieši šķita interesants. Bet, jā, ne par ko negalvoju, atšķirībā no Eko pirms gadiem lasītās salas, šo lasīju riktīgi sen.

(Reply to this) (Parent)

Man patīk, kā Pauls uzrakstījis. Bet vēl nav piemeties "nelabumam līdzīgs vājums", tieši otrādi, es te nesen palasīju Sorokinu un visnotaļ iejūsmoju (ko agrāk nebiju darījis - vienkārši uzskatīju viņu par labu).

Varbūt visa problēma žanrā? Pirms pāris gadiem sapirkos kādas 10 Eduarda Ļimonova grāmatas un visas izlasīju. Tur ir lieliski notverts līdzsvars starp romānu un autobiogrāgfiju, tur ir vīriešu blūzs un true rebellion, tur ir sekss ar visu uz pasaules un tur ir brīvības poētika. Ir arī sadisms un narkotikas. Nenormāli aizraujoši, pat ja šur un tur liekas, ka viņš piedzejo, jo gribas iszkatīties krutākam.

(Reply to this)

ja problēma ir raksta ūdeņainums, pilnībā tevi saprotu :)

uzmanības/uzvedības izmaiņas, manuprāt, vnk. palīdz atsijāt/nelasīt līdz galam sliktas grāmatas. ja ir grāmata laba - par internetiem etc. vnk. aizmirstas.

(Reply to this) (Thread)

tā jau gan ir

(Reply to this) (Parent)