blond

Kino iemācījos skatīties pavisam nesen, bet! Brīvdienās, piemēram, skatījos salīdzinoši seno Miss Mārplu. Tā tik bija izklaide. Tērpi un citi dizaini vien jau ko vērts, bet visam pāri, tas klasiskais britu miers, viss bez steigas, viss lēni un solīdi, pat slepkavības. Riktīgs ambrozijs nogurušai smadzenei, goda vārds:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu esi atradis sev vistīkamāko žanru, apsveicu. Tā jau ir puse laimes - zināt, kas tieši dara tevi laimīgu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, tas ir tas, ko nerimstu atgādināt, ka ir jauki, ja sanāk attapt, ka bez gara aristokrātiem, kuri, pavei, Sorokinu ir izlasījuši, ir arī prastais proletariāts, kuri nepavelk:(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nebija domāts ļauni vai snobiski. Vienkārši tas ir staffs, kas manai sirdij liek lēkāt kā kucēnam.

Sorokins un Ļimonovs ir proletariāta lasāmaie :D Un Peļevins arī. Vispār, es nezinu nevienu īstu aristokrātu lasāmo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No lubenēm - Eko "L’isola del giorno prima"? Tur ir, kur iespringt:))

(Reply to this) (Parent)

Starp citu, par aristokrātiem nezinu, bet tad, kad biju maziņš un galīgi dumjš, visnotaļ inčīga šķita Marģera Zariņa "Viltotais Fausts jeb Pārlabota un papildināta pavārgrāmata". Tā jau štrunts, bet pāris vietas šķita ievērības cienīgas. Ja būtu pa rokai tagad, tiešām pārlaistu aci, lai saprastu, kas tieši šķita interesants. Bet, jā, ne par ko negalvoju, atšķirībā no Eko pirms gadiem lasītās salas, šo lasīju riktīgi sen.

(Reply to this) (Parent)