unpy @ :
"Martas Krivades sindroms" - dienas prieks! :D
Visādi citādi, pats pie sevis novēroju tendenci arvien vairāk pievērsties tieši pēc iespējas "lubiskākai" literatūrai, kaut kā ar vecumu, pārspīlētiem nopietnu tekstu(a la normatīvie akti) apjomiem un prastu sadzīves alkoholismu arvien vairāk ir vēlme atslēgties iekš kaut kā tāda, kas neprasa ne mazāko smadzeņu resursu. Ideāli ir kas līdzīgs slavenajiem krievu Darjas Doncovas stāstiem, acis fotografē lappusi pēc lappuses, process it kā notiek, smadzenes atpūšas, vietām pat pasmīni. Ļoti labi šādos gadījumos kā tēlu atceros to mūsu FKTK? vai tamlīdzīga uzņēmuma darboni, kura gāja atslābt uz spēļu autoomātiem. It kā notiek process, gar acīm ņirb krāsas, ir kaut kāda saistība ar cipariem un iespringumu pamatinstinktu līmenī, nezinu, nemācēšu paskaidrot, gan jau, ka tik pat labi varētu gulēt gultā ar acīm pieslēgtām rotējošām kaleidoskopu trubiņām. Ka tik prom no ikdienas. Galvā prom, kaut uz mirkli šo pārkrauto mazlitrāžas orgānu nosacīti atsvabināt.
Visādi citādi, pats pie sevis novēroju tendenci arvien vairāk pievērsties tieši pēc iespējas "lubiskākai" literatūrai, kaut kā ar vecumu, pārspīlētiem nopietnu tekstu(a la normatīvie akti) apjomiem un prastu sadzīves alkoholismu arvien vairāk ir vēlme atslēgties iekš kaut kā tāda, kas neprasa ne mazāko smadzeņu resursu. Ideāli ir kas līdzīgs slavenajiem krievu Darjas Doncovas stāstiem, acis fotografē lappusi pēc lappuses, process it kā notiek, smadzenes atpūšas, vietām pat pasmīni. Ļoti labi šādos gadījumos kā tēlu atceros to mūsu FKTK? vai tamlīdzīga uzņēmuma darboni, kura gāja atslābt uz spēļu autoomātiem. It kā notiek process, gar acīm ņirb krāsas, ir kaut kāda saistība ar cipariem un iespringumu pamatinstinktu līmenī, nezinu, nemācēšu paskaidrot, gan jau, ka tik pat labi varētu gulēt gultā ar acīm pieslēgtām rotējošām kaleidoskopu trubiņām. Ka tik prom no ikdienas. Galvā prom, kaut uz mirkli šo pārkrauto mazlitrāžas orgānu nosacīti atsvabināt.